Daudziem, iespējams, burvjulazda ir svešs nosaukums, un tieši tāpēc vērts iepazīt augu. Lai arī nosaukums liek domāt, ka tam ir kāda saistība ar lazdām, patiesībā tiem ir vien zināma līdzība, bet par lazdas koku to nevar saukt. Burvjulazda ir vasarzaļš krūms ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem, kas izskatās pēc spurainiem pušķīšiem lapu žāklēs. Auga kauslapu daivas iekšpusē ir sarkanas, bet vainaglapas dzeltenas, kas aukstā laikā ieritinās.
Burvjulazda īpaša ar to, ka Latvijas apstākļos ziedus tā atrāda jau februāra sākumā, un arī tad, ja februāris ir sniegots. ''Tavs Dārzs'' jau atrādījis, kā izskatās ziedošās burvjulazdas sniegotās dienās, savukārt šajā rakstā redzams, ka dzeltenie ziedi savu košumu atrāda arī ziemā, kad no sniega ne miņas.
Kur un kā audzēt burvjulazdas
Ja esi nolēmis dārza ainavu papildināt ar saulaino ziedu burvjulazdu, tad zini, ka tai piemērota saulaina vieta, auglīga, labi drenēta smilšmāla augsne. Prasības nedaudz atšķiras arī katrai šķirnei. Latvijā audzējamas trīs burvjulazdu sugas – Virdžīnijas, Japānas un Mīksto burvjulazdu. Ja Virdžīnijas burvjulazda labprātāk augs kaļķainā augsnē, pārējām labpatiks skāba augsnes reakcija. Virdžīnijas burvjulazda var sasniegt 2,5 m augstumu un 1,5 m platumu, un tai ziedi iekrāsojas dzelteni rudenī, krāšņi papildinot lapkriša laiku. Šai burvjulazdai ir ļoti laba ziemcietība Latvijā, raksta stādaudzētava ''Sakstagals''.
Japānas burvjulazda zied sniegotajā laikā – no janvāra līdz martam, tāpat kā Mīkstā burvjulazda, kas var izaugt pat 3 m augsta ar izteiktu krūmveida vainagu.
Tieši saulainā vietā augs atrādīs īpaši bagātīgu dzelteno ziedu parādi, taču vēl labāk augam atrast vietu, kas pasargāta no lieliem vējiem. Burvjulazdai ir viegli veidot formu, tāpēc to droši var stādīt arī dārzā starp citiem augiem.
Kokaudzētavas ''Baltezers'' saimnieks Varis Kazaks skaidro, ka jaunie burvjulazdu stādi prasa lielāku uzmanību – ziemā tie ir jutīgāki. Pēc tam, kad paaugušies un nobrieduši, itin labi ziemo arī Latvijas apstākļos. Tāpēc jaunos kociņus ziemā var pasargāt, aptinot ar salmiem vai agrotīklu.
Kokaudzētava ''Bulduri'' raksta, ka krūma vainags jāformē tā, lai arī apakšējiem zariem piekļūtu saule – tas nozīmē, ka krūma augšdaļa jāveido šaurāka kā apakša. Kas attiecas uz auga prasībām pret kopšanu, regulāri jāretina vainags, izgriežot bojātos, apkaltušos un aizlauztos zarus.
Pavasarī, kad krūms apgriezts, jāizmanto mēslojums, piemēram, sadalījušies kūtsmēsli, komposts, auglīga augsne vai minerālmēsli. Svarīgi arī sekot līdzi tam, lai augam ir pietiekams mitrums saknēm. Sausā laikā burvjulazda jālaista, lai augsne ir samitrināta arī 20 cm dziļumā.
