Liesmojoši sarkanā ir vissiltākā no krāsām. Tā ir emocionāli intensīva, atraisa cilvēkā enerģiju, liek rīkoties, dod pārliecību kautrīgajam un tam, kuram trūkst gribasspēka. Atmodina dzīvības spēku un dziļākās kaislības. Sarkanā pieder celmlaužiem un līderiem. Ja šī krāsa ir dominējošā, tā uztrauc un aizkaitina, savukārt tās trūkums padara piesardzīgu, vairo bailes un nedrošību. Sarkanais pievērš uzmanību, brīdina par briesmām un liek pieņemt lēmumu. Arī puķu dobē vajag pa kādai izsaukuma zīmei, uzsver žurnāls Praktiskais Latvietis.
Kaimiņu būšana
Arī augiem ir sava kaimiņu būšana – savstarpēja saderība vai nesaderība. Īrisiem nav iebildumu pret peonijām, daudzkrāsaino lupīnu, dekoratīvajiem sīpoliem, delfīnijām un Austrumu magonēm.
Rožu dobē blakus puķu karalienēm var stādīt jūrmalas armēriju, čīkstenes ar kontrastējošas krāsas lapām, lilijas, liatres, uzpirkstītes, skabiozas, ehinācijas, veronikas, neļķītes, pelašķus, skaraino floksi, heihēras un dažādas graudzāles.
Graudzāles ar katru gadu kļūst aizvien populārākas. Varbūt ir vērts pacensties un izveidot interesantu dobi no šiem elegantajiem augiem? Taču jāatceras, ka līdzsvaram vienai liela auguma graudzālei būs nepieciešami daudzi mazāka auguma graudzāļu stādi. Tā kā graudzāles cero lēnām, tukšās vietās stādīšanas gadā aizpilda ar vasaras puķēm vai pirmajā gadā ziedošām daudzgadīgajām ziemcietēm. Lielajām graudzālēm blakus labprāt augs ehinācijas, dienvidu baptīsija, zilpodzes, kleomes (viengadīgs augs), krasta kaņepe, liatres, ratibidas, guntiņas. Vidēja auguma graudzāles draudzēsies ar gailardijām, dienziedēm, lavaterām (viengadīgas), platpulkstenītēm. Maza auguma graudzālēm blakus stāda Karpatu pulkstenītes, vijolītes, spalvu neļķi, zilgano neļķi un citas dārza neļķītes.
Graudzāles arī labi piesedz dekoratīvo sīpolu neglītās lapas ziedēšanas laikā, bet sīpolu violeto lodveida ziedkopu saspēle ar tām uzreiz piesaista skatienu.
Der iepazīt tuvāk
Kā parasti, augu tabulā atrodamas arī dažas mazāk zināmas ziemcietes. Esiet pazīstami!
Turbera platkājiņš 'Monarch's Velvet' ir daudzgadīgs, ziemcietīgs rožu dzimtas lakstaugs. Veido kompaktu ceru, tajā ir vairāki nedaudz stāvi, zaraini, izpletušies stublāji. Lapas zaļas, pārtraukti plūksnaini dalītas, zobainas. Nelielajiem aveņsarkanajiem ziediņiem ir tumšs, samtains viducis un sirdsveida ziedlapas. Zied no jūnija līdz pirmajām salnām.
Aug mitrā, labi drenētā dārza augsnē saulainā vietā. Lai skaisti ziedētu, vasarā, sausuma periodā, nepieciešams laistīt. Pārstāda ik pēc 3–5 gadiem, cerus dala pavasarī. Dekoratīvo izskatu šķirne saglabā līdz vēlam rudenim.
Plaukstveida rabarbers ir mums tik pazīstamā ēdamā rabarbera radinieks, kas savvaļā aug Austrumāzijā. Tas ir dekoratīvs, daudzgadīgs, ziemcietīgs lakstaugs ar lielām, dalītām, sarkanīgi violetām lapām garos kātos. Zied no jūnija vidus 25–30 dienas. Iesārtie ziedi sakārtoti 50 cm garās skarveida ziedkopās. Augi nav prasīgi, tiem der jebkura auglīga, drenēta, dziļi sastrādāta dārza augsne, labi jūtas saulainā vai daļēji noēnotā vietā. Pavairo ar ceru dalīšanu vai ar sēklām. Lai gan pavairošanai izvēlas skaistākos un krāsainākos eksemplārus, tomēr augi, kam dēsti izaudzēti no sēklām, nebūs identiski mātesaugam, tiem atšķirsies gan lapu forma, gan krāsa. Plaukstveida rabarbers var būt interesants vertikālais akcents puķu dobē, taču šim krāšņumaugam jāparedz pietiekami plaša augšanas vieta, lai tas nenomāktu blakus augošās mazāka auguma ziemcietes. Protams, augs ir gana iespaidīgs, lai tam izveidotu īpašu, individuālu augšanas vietu.
Bumbuļainā asklēpija ir daudzgadīgs, ziemcietīgs asklēpiju dzimtas lakstaugs, kas savvaļā sastopams sausos mežos, izcirtumos, prērijās, laukos, ceļmalās Ziemeļ-amerikā. Spilgtie oranžie, oranžsarkanie ziedi sakārtoti plakanās ziedkopās, zied no jūlija līdz septembrim. Košie čemuri izplata patīkamu smaržu un pievilina tauriņus, bites un citus kukaiņus. Ceram raksturīgi stāvi, stingri, biezi lapoti, ar cietiem matiņiem klāti stublāji bez izteiktas piensulas. Lapas vienkāršas, šauras, ovāli iegarenas, sēdošas, sakārtotas pamīšus vai pretēji. Pavairo ar sēklām.
Asklēpijas ir dekoratīvas ziemcietes, audzējamas atklātā, saulainā vietā, sausā, pietiekami auglīgā, smilšainā augsnē. Noziedējušās ziedkopas noder sausajām kompozīcijām floristikā. Rudenī cerus piesedz ar sausu kūdru.
Sēdošā mežlilija savvaļā aug Ziemeļamerikā un Austrumāzijā lapu koku pamežos. Tā ir viegli audzējama ziemciete. Dekoratīvās lapas ir zaļas, rotātas ar brūnganiem plankumiem, to centrā – sēdošs sarkanbrūns vai tumši sarkans zieds. Zied pavasarī aptuveni mēnesi. Mežlilija vislabāk aug viegli noēnotā vietā smilšmāla augsnē, kas bagātīgi papildināta ar labu lapu kompostu un ko visu sezonu uztur vienmērīgi mitru. Cers attīstās lēni un vienā vietā var augt līdz pat desmit gadiem. Rudenī mulčē ar sausu kūdru.
Noderīgi padomi
Divu nedēļu kailsals ziemā krietni paretinājis puķu dobes. Taču tukšs nekad nepaliek tukšs, it īpaši dārzniekam. Brīvais laukums dod iespēju iestādīt sen kāroto puķi, kam agrāk dobē nav atradusies vieta.
Augi jāizvēlas, ņemot vērā to ziedēšanas laiku. Īss būs prieks, ja visi uzplauks vienlaikus.
Dobē noteikti jāatrod vieta agri ziedošiem pavasara augiem – tulpēm, prīmulām. Izmantojot šos augus, var izveidot skaistus ziedu paklājus. Rudens pusē acis priecē gladiolu zobeni un krāšņās dālijas.
Ja vieta ir sausa un grūti nodrošināt regulāru laistīšanu, vislabāk iederēsies sausumizturīgās rudbekijas, ehinācijas, dienziedes, čīkstenes, lavandas.
