Salaspils Nacionālajā botāniskajā (NBD) dārzā ir uzziedējis maģiskais Virdžīnijas sniegpārslkoks, kura baltie ziedi izskatās pēc īstas sniega kupenas. Taču to izaudzēt var ne tikai ekspertu uzraudzībā botāniskajā dārzā, koks var kļūt par ikviena daiļdārza rotu. Kā to audzēt un kopt, stāsta NBD Dendrofloras nodaļas vadītāja Linda Strode.

Virdžīnijas sniegpārslkoks ir vasarzaļš olīvu dzimtas (radinieks ošiem, ceriņiem, ligustriem, forsītijām, olīvām) krūms vai neliels koks, kas savvaļā sastopams Ziemeļamerikas austrumu daļā – Atlantijas okeāna piekrastes līdzenumos un Apalaču kalnos mitrās, auglīgās augsnēs uz nogāzēm un terasēm.

Ģints nosaukums 'Chionanthus' cēlies no grieķu valodas vārdiem "chion" – sniegs un "anthos" – zieds, tātad – augs ar ziediem kā sniegs. Savdabīgi, ka sniegpārslkoku angļu valodā nesauc ar sniegu saistītā vārdā, bet gan par "fringe-tree", kas nozīmē "bārkšu koks", raksturojot baltās, smalkās, līdz pat centimetriem garās vainaglapas.

Savu balto, izteiksmīgo un smaržīgo ziedu dēļ Virdžīnijas sniegpārslkoks tiek audzēts kā dekoratīvs augs daudzviet pasaulē. Latvijā šis augs var sasniegt apmēram četru metru augstumu. Tam patīk auglīgas, mitras, labi drenētas augsnes. Sniegpārslkoks savu dekoratīvo īpašību dēļ ir piemērots augs piemājas daiļdārzam.

Tas ir samērā lēnaudzīgs, īpaša vainaga veidošana nav nepieciešama. Sniegpārslkoks pavasarī plaukst visai vēlu, tāpēc jābūt pacietīgiem, lai sagaidītu jaunās lapas. Skaisto koku var audzēt gan saulainā vietā, gan pusēnā zem lielākiem kokiem ar dziļu sakņu sistēmu, jo dabā sniegpārslu koks aug mežā zem dažādām ozolu, kāriju un ošu sugām. Tiem patīk arī organiska materiāla mulča, bet nepanes ilgstošu sausumu.

Ziedi parasti plaukst jūnija sākumā un zied apmēram divas nedēļas. Interesants ir fakts, ka sniegpārslkoki ir divmāju augi. Par divmāju augiem dēvē tos, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem augiem. Protams, kaisti zied abu dzimumu augi, bet novērots, ka vīrišķie zied salīdzinoši bagātīgāk. Taču tiem nenogatavosies tumši zilie augļi, kas arī ir visai dekoratīvi.

Sniegpārslkokiem rudenī lapas krāsojas dzeltenas. Šie augi pārziemo samērā labi, bet kādreiz, pēc sausas, karstas vasaras un silta, lietaina rudens, sniegpārslkoki var izdzīt jaunus, spēcīgus dzinumus, kas līdz salam nepaspēj nobriest un tāpēc var nopietni apsalt. Tāpēc, ja vien iespējams, to ieteicams stādīt daļēji aizsargātā vietā. Klajš lauks sniegpārslkoka audzēšanai nebūtu piemērotākā izvēle.

Virdžīnijas sniegpārslkoku stādus var iegādāties arī Nacionālajā botāniskajā dārzā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!