Reti kurā latvieša dārzā nav sastopamas kliņģerītes, jo šī klasika rada dzīvespriecīgāku dārza noformējumu, turklāt ziedi kalpo ne tikai dekoratīviem nolūkiem, bet ir izmantojami arī ārstniecībā un kulinārijā. Iepazīsti kliņģerīšu dažādību, uzzini neparastus veidus to izmantošanā un noskaidro, kā vislabāk tās izaudzēt pašu dārzā.

Dārza skaistumam, veselībai un pat kulinārijai

Interesanti, ka kliņģerītes piesavinājušās ne vienu vien versiju par ziedu nosaukumu, jo tās mēdz dēvēt arī par kliņģelītēm, kriņģelēm, kriņģelīšiem, kleņģerenēm un pat medatkām, magatkiņām un magatkām, informē portāls Mazadarznieciba.lv.

Kliņģerītes neizceļas nedz ar īpašu aromātu, nedz arī īpašu greznumu un formu dažādību, taču acīmredzot tieši šī vienkāršība un saulainā krāsa uzrunā augu cienītājus, tāpēc joprojām tās ierindojas kā vienas no iecienītākajām dārza puķēm, kas sparīgi zied gandrīz visu vasaru. Kā izrādās, tad šī cieņa pret dzīvespriecīgajām kliņģerītēm aizsākusies jau ļoti sen, jo pat tālā senatnē cilvēki zināja un izmantoja tajās apslēptās dziednieciskās īpašības. Ziedu vērtība nav mainījusies un arī mūsdienās tie tiek izmantoti dažādu homeopātisko, tautas līdzekļu un pat kosmētikas ražošanā, un pēdējos gados arvien biežāk ziedi tiek izmantoti arī kulinārijā.

Vairums noteikti jau zina, ka kliņģerīšu ziedus var izkaltēt un izmantot veselīgas tējas gatavošanā, bet portāls ''Tavs Dārzs'' atklājis neparastu veidu, kā šos ziedus izmantot arī kulinārijā. Ja esi safrāna cienītājs, tad zini, ka oranžo toni ēdienam var piešķirt arī kaltētas kliņģerītes, kas aplietas ar verdošu ūdeni, tādā veidā aizstājot pasaulē dārgāko garšvielu. Protams, kliņģerītes nesniegs to pašu specifisko aromātu, ko piešķir safrāns, taču krāsu nudien var iegūt arī šādā veidā. Kliņģerītes ir arī viens no retajiem ziediem, ko var ēst, tāpēc tās var izmantot ēdiena dekorēšanā. Savukārt nenobriedušās kliņģerīšu sēklas, kamēr tās vēl ir mīkstas un gaiši zaļas, var marinēt un pēc tam iegūt kaut ko visai līdzīgu smalkajai delikatesei - kaperiem.

Kliņģerīšu ilgziedēšanas priekšnosacījumi

Kliņģerītes patiesi ir krāšņs papildinājums ikvienā dārzā, un tās atrādīs savu saulaino noformējumu pat vēsā laikā, taču ilgstošu ziedēšanu ietekmē arī noziedējušo ziedu apgriešana. Kliņģerīšu audzēšanā ieteicams katru noziedējušo kliņģerīšu ziedu nogriezt ar dārza šķērēm, tad ziedēšana turpināsies un tiks rasta iespēja izziedēt jaunam ziedam. Šajā procesā ieteicams arī izmantot dārza cimdus, jo ar plikām rokām veicot ziedu griešanu, paliks sulas nosēdumi, kā rezultātā rokas būs viegli lipīgas un grūti nomazgājamas. 

Tiem, kam vēl ir nepiepildīts sapnis par kliņģerīšu klātbūtni dārzā, der zināt, ka tās vislabāk jūtas vidēji auglīgā un mēreni mitrā augsnē, turklāt tām nepieciešams daudz saules un plašuma, taču tikpat labi tās var audzēt arī dārza kastēs un siltumnīcās, tikai tādā gadījumā jāņem vērā, ka ziedu augšanai nepieciešama laba vēdināšana.

Šķirņu dažādība

Varētu domāt, ka kliņģerītes ir ļoti vienveidīgas, taču iepazīstoties ar plašo klāstu, kļūst skaidrs, ka piedāvājumā ietilpst gana daudz krāsu un formu dažādības, kas piestāv gan dārza dobēm, gan konteineru kastēm. Starp iecienītākajām kliņģerītēm ietilpst puspildīto un pildīto ziedu kliņģerītes, kā arī kremkrāsas, dzelteniem un oranžas krāsas ziediem. Kliņģerītes var padarīt krāšņāku ne tikai dārzu, bet arī telpas, jo tās var izmantot kā grieztos ziedus un izkārtot vāzēs vai arī veidot pušķus kombinācijā ar citiem ziediem. Kliņģerītes vāzē var glabāties aptuveni sešas dienas, taču tādā gadījumā katru dienu jāmaina ūdens, lai tas nesaduļķotos un nesāktu smakot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!