Virsāju ziemastere - tas pats miķelītis!

Septiņas viegli audzējamas, izturīgas un izskatīgas ziemcietes - ko stādīt un kā kopt?
Foto: Dita Kļaviņa-Lauberte

Citviet tās sauc par rudens asterēm vai Mikeļdienas margrietiņām, pie mums mīļi – par miķelīšiem. Virsāju miķelītis (Aster amellus) 'Breslau' atšķirībā no Jaunanglijas (Aster novae – angliae) un Jaunbeļgijas ziemasterēm (Aster novi-belgii), kuras arī dēvē par miķelītēm, ir zemāks, turklāt cēlies tepat Eiropā, nevis nāk no Amerikā kā tā ārzemju "radinieces". Virsāju ziemasteres veido līdz pusmetram augstus, pudurveida cerus, to stumbri ir koksnaini un zaroti, bet lapas - tumši zaļas. Atšķirībā no citām ziemasterēm, miķelīši neveido audzes. Ziedi zili, sārti – violeti, līdzīgi margrietiņām ar koši dzeltenām putekšņlapām zieda centrā. Miķelīši zied ilgi - no vasaras beigām līdz vēlam rudenim, tiem neskādē arī pirmās rudens salnas.

Miķelīšus stāda labi drenētā, neitrālā augsnē, saulainā vietā. Augam nav īpašu slimību vai kaitēkļu, tas neslimo ar miltrasu un tam nav nepieciešama rūpīga kopšana. 'Breslau' ir "zemā" šķirne - cera augstums ir līdz 40 centimetriem, ziedi - violetzili jeb lavandas krāsā. Labi iederēsies puķu dobju apmalēs, augu grupu stādījumos. Der arī grieztajiem ziediem, vāzēs stāv ļoti ilgi, nezaudējot labo izskatu.


Tags

Sarakstu karuselis Stādu parāde Ziemcietes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form