Dārzkopjiem marts ir tāds iesildīšanās posms pirms lielā darbu cēliena – drīz sāksies lielā dobju ravēšana, sējas un stādīšanas darbi. Ko marta izskaņā var darīt savos daiļdārzos, "Tavs Dārzs" padomos dalās Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza dekoratīvu lakstaugu nodaļas vadītāja Inese Nāburga.
"Marts ir sarežģīts mēnesis. Te ir gan cīruļu puteņi, gan siltā saule, kurā uzzied jau pirmie ziedi un ap tiem sāk rosīties bites," norāda LU Botāniskā dārza speciāliste. "Cik dārzs ir gatavs tiem vai citiem darbiem, nosaka augsnes stāvoklis un signāli, ko sniedz augi. Vai tie vēl cieši guļ ziemas miegā, vai sparīgi atsākuši augšanu."
Kā uzsver Nāburga, dārzi ir dažādi – ir tādi prieka pilnie dārzi uz smilškalniem, kur jau teju zeme ir gatava kultivēšanai, bet ir tādi, kur zeme ir piesūkusies ar mitrumu. Tādos dārzos var just, ka zem kājām žļurgst mitrums. "Tajā labāk neiet nepacietīgam dārzkopim," uzsver speciāliste. Tāpat viņa teic, ka ir dārzi, kur ēnā zem atsalušas kārtas vēl jūtams sasalums un rokas salst, mēģinot piedurt roku dobei.
Kādi ir veicamie dārzi daiļdārzā pašlaik, kuras puķes marta izskaņā jau var sēt vai modināt, lūko speciālistes ieteikumos zemāk!
"Tātad dienās, kad salnas sasaldējušas augsnes virskārtu, var izgriezt sausos zarus kokiem un krūmiem, jo tomēr piebriedušie pumpuri skaidri norāda, kur ir sausa, kur dzīva koksne. Apgriezt dzīvžogus un krūmus, kuri par daudz izpletušies. Var turpināt tīrīt dobes un zālienus no pērnajiem lakstiem un lapām, bet – bez fanātisma, jo, salnām atgriežoties, nokritušās lapas ir laba sega, kas pasargā gan no priekšlaicīgas augu augšanas, gan no apsaldējuma, bet krūmos, kuriem liegta pērnā gada lapu sega – nedzied un neligzdo lakstīgalas. Pavasarī nogrābtās lapas būs labs pildījums augstām dobēm (Hugel dobēm), kuras ir vērts ierīkot dārzeņu audzēšanai, ja nav vēlmes rāpus ravēt garas vagas. Dobju sienām izmanto vecus dēļus, mietus, žagaru pinumus, bet pildījumam – pērnās lapas, virtuves atkritumus, bet virsslānim kvalitatīvu kompostu.
Dārzā uzziedējušās šķirnes sīpolpuķes ir īstais laiks mēslot ar kalcija nitrātu, kā arī tulpes un lilijas, ja to dzinumi jau ir redzami virs zemes.
No pagrabiem modināšanai jāizceļ un jānovieto gaišās telpās konteineraugus – enģeļtaures, kannas, hortenzijas. Februārī saspraustās ģerānijas, argirantēmas, skaistnātrītes sapodo, bet, ja tās iepriekš nav saspraustas, tad pēdējais laiks tos saspraust, jo tad augi būs izmantojami stādījumiem ap Jāņiem. Jāsāk spraust dālijas, ja gribas palielināt iecienītas šķirnes klātbūtni dārzā. Ja dārzs ir sausā vietā, tad var sākt sēt viengadīgās puķes (asteres, samtenes, lauvmutītes) dēstu izstādīšanai maijā, bet, ja dārzs vēl guļ, to jādara vēlāk. Izaudzētus vai iegādātus atraitnīšu stādus norūda, turot neapkurinātās siltumnīcās, pirms stādīšanas dobēs un konteinero," padomos dalās Nāburga.
Savukārt rakstā zemāk vari izlasīt Dārzkopības institūta speciālistu ieteikumus par veicamajiem darbiem augļu un ogu dārzā martā, kā arī varēsi uzzināt audzētājas un dārzeņkopības speciālistes ieteikumus par to, kurus dārzeņus vērts sēt pašlaik!
