Sudrabotais akcents dobēs – Ludviga vērmele
Foto: Shutterstock

Ludviga vērmele 'Silver Queen' (Artemisia ludoviciana 'Silver Queen') ir viens no tiem augiem, kas pat drūmā rudens dienā izdaiļos dobi. Tas ir mazprasīgs daudzgadīgais augs, kas būs lielisks kaimiņš visdažādākajām ziemcietēm un pat viengadīgajiem augiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ludviga vērmele, kas tautā tiek saukta arī par Ludviga vībotni, ar savu ziedēšanu priecē no augusta līdz septembrim, bet arī pēc noziedēšanas tā saglabā savu dekorativitāti. Sudrabaini pelēkās un aromātiskās lapiņas lieliski izskatās pat rudenī. Vien brīdinām – augam ir tendence "izgāzties", tāpēc vērts padomāt par balstiem. Informācija par ziedu krāsu dažādās mājaslapās ir atšķirīga – dažās teikts, ka tie ir pelēcīgi un neuzkrītoši, bet citās minēta informācija pat par dzelteniem un neuzkrītošiem ziediem. Katrā ziņā – Ludviga vērmele nebūs tā, kas priecēs ar košiem ziediem.

Ludviga vērmele nav no augiem-rekordistiem, kas izaugs vairāk kā metru gara. Tās augstums ir 60 līdz 90 centimetri.

Ja vēlies dobes papildināt ar Ludviga vērmeli, tad zini – tām ir jāizvēlas saulaina, atklāta un labi drenēta vieta. Augs ir pieticīgs arī augsnes izvēlē, tāpēc tam derēs pieticīga vai vidēji bagāta augsne. Augus stāda ar attālumu 40 līdz 60 centimetri, uz vienu kvadrātmetru liek 4 līdz 5 stādiņus. Stādaudzētavas vērš uzmanību, ka Ludviga vērmele dobēs nestāv uz vietas – tā iet uz priekšu ar sakņu atvasēm, veidojot sudrabaini pelēkas kolonijas. Tieši šī iemesla dēļ augu nepieciešams uzpasēt – liekās atvases, kas jau izpletušās pa dobi, vēlams izraut. Tāpat to droši var formēt!

Kā savā mājaslapā uzsver stādu audzētava "Puķu lauki", Ludviga vērmeles sudrabotais lapojums būs ideāls partneris dažādiem augiem, piemēram, to var stādīt kopā ar ehinācijām, heihērām, pelašķiem, ziemasterēm, gandrenēm, laimiņiem, sārmenēm un citiem augiem. Ludviga vērmele lieliski izskatīsies arī griezto ziedu kompozīcijās.

Runājot par slimībām un kaitēkļiem, Ludviga vērmeles nav uzņēmīgas pret kaitēkļiem un slimībām.

Raksta tapšanā izmantota informācija no augu datubāzes "Latvijasstadi.lv", stādaudzētavām "Puķu lauki" un "Baižas", kā arī mājaslapām "Gardenia" un Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības (RHS) (The Royal Horticultural Society) mājaslapas.

Tags

Dārzs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form