Vairums varētu domāt, ka jebkādu augu pavairošana prasa īpašas prasmes un lielu pieredzi, taču tā nav. Pēc ziemas miega fuksijas izaudzējušas visai kuplas galotnes, un tās var droši apgriezt, lai augs ir kompaktāks, bet jaunos dzinumus neizmet, bet apsakņo par jauniem stādiem.
Apsakņošanai jāizmanto aptuveni 10 cm gari spraudeņi ar vismaz diviem lapu pāriem – apakšējās lapas norauj, lai pēc iestādīšanas to vieta būtu augsnē, bet augšējais lapu pāris virs substrāta.
Pieredzējuši fuksiju pavairotāji ''Cālis'' forumā raksta, ka ūdenī tās grūti pavairot un apsakņot, tāpēc vislabāk spraudeņus likt uzreiz podiņā ar zemi (izmanto augsni ziedošiem augiem). Spraudeņi labāk un ātrāk apsakņosies, ja virsū uzliksi burku vai maisiņu, tādējādi veidojot īpašu mikroklimatu ar lielāku gaisa mitrumu. Neiztrūkstoša sastāvdaļa pavairošanā ir siltums, tomēr ik pa laikam stādījums jāpavēdina, lai spraudeņi nenopūst. Citi ierosina spraudenim uzlikt nogrieztu plastmasas pudeli, taču jebkurā gadījumā jābūt kādai gaisa spraugai, citādi puve būs klāt ātri vien.
Pēc tam, kad spraudenis jau apsakņojies un sākušas attīstīties jaunas lapas, to var pārstādīt lielākā podā, ja nepieciešams.
Galotņošana augam ir pat ļoti vajadzīga, turklāt ne vienu reizi vien – pirmo reizi galotņo, kad dzinumi ir pietiekami izauguši, lai atstātu divus īsto lapu pārus, otro reizi – kad krūms atkal sakuplojis, norāda dārzkopības speciālisti ''Eva Dārzam''.
Laikā, kad sāk augt dzinumi, tas jāsāk laistīt biežāk. Svarīgi ir augu nesaliet par daudz vai neiekaltēt. Ja dzinumi stīdē, bet lapas kļūst sīkas, bālas un neveidojas ziedpumpuri, tad zini, ka augam trūkst gaismas. Bet, ja dzinumi kļūst vārgi, zari tievi un neieriešas ziedpumpuri, augsne ir pārāk nabadzīga.
Kad jauno dzinumu galotnītes vīst – tās nogriež. Ja spraudeņu galotnes vīst, tad slimos izrauj, bet veselos atstāj.
