Kā kopt viengadīgās vasaras puķes
Foto: Shutterstock

Košas, izteiksmīgas krāsas un ziedu bagātība – tas ir pirmais, kas nāk prātā, iedomājoties vasaras puķes. Tās savu ziedēšanu sāk, kad beidzies pavasara ziemciešu un sīpolpuķu ziedēšanas trakums, bet līdz vasaras vidū ziedošajām lilijām un rozēm vēl krietns laika sprīdis gaidāms. Tieši tāpēc vasaras puķes ar košām, izteiksmīgām krāsām atsvaidzina jebkuru dārzu.

Kas ir vasaras puķes?

Tā vai citādi, bet par vasaras puķēm var dēvēt jebkuru vasarā ziedošo puķi. Kādreiz tā sauca viengadīgās puķes, kuru mūžs sākās ar uzdīgšanu pavasarī un beidzās ar sēklu nobriedināšanu rudenī. Tagad visbiežāk par vasaras puķēm sauc visas puķes, kas dārzā, apstādījumos vai dekoratīvos traukos parādās, beidzoties pavasara salnām, un, iestājoties rudenim, pazūd.

Lai arī lielākā daļa šo puķu tiek audzētas tikai vienu vasaru un pēc bagātīgās ziedēšanas tās savu dzīvi beidz kompostā vai atkritumu kaudzē, daļa no tām ir daudzgadīgas, un savā dabiskajā izcelsmes areālā zied un aug vairākus gadus. Tādas, piemēram, ir pelargonijas, kas nāk no Āfrikas, begonijas, kas savvaļā aug Dienvidamerikā. Dažas no pie mums audzētajām vasaras puķēm savvaļā nemaz nav puķes, bet ir krūmi un puskrūmi, piemēram, fuksija, spraišļu lantāna vai kokveida heliotrops. Savukārt daļa vasaras puķu patiešām ir viengadīgas, kas viena gada laikā sadīgst, izaug, uzzied un nobriedina sēklas.

Viengadīgajām puķēm, kuru izcelsme meklējama mērenā klimata joslā, piemēram, magonēm, rudzupuķēm, saulgriezēm, klinģerītēm, ir samērā īss, Latvijas vasarai atbilstošs veģetācijas periods. Dažas no tām pat pamanās vienas vasaras laikā uzziedēt divas reizes. Savukārt tām viengadīgajām puķēm, kas nākušas no siltākiem reģioniem, piemēram petūnijām, lauvmutītēm un asterēm no sēklas nonākšanas zemē līdz ziedēšanai ir nepieciešams krietni vien ilgāks laiks nekā Latvijas vasaras spēj piedāvāt.

Lai panāktu, ka vasaras puķes uzzied pēc iespējas agrāk, lielākajai daļai no tām jau ziemas sākumā – janvārī, februārī apkurināmās siltumnīcās vai siltās telpās sāk audzēt dēstus. Dēstus audzē no sēklām, spraudeņiem vai no importētajiem jaunstādiem (pēdējos gados tas ir īpaši populāri).

Laukā vai āra apstākļos vasaras puķes stādāmas un audzējamas no vēla pavasara līdz agram rudenim. Iemesls tam pavisam vienkāršs – lielākajai daļai vasaras puķu augšanai un ziedēšanai nepieciešams siltums – gaisa temperatūra, kas vairumā gadījumu nedrīkst būt zemāka par + 10°C, bet atsevišķām puķēm pat ne zemāka kā + 15°C. Šāda vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir tikai no maija beigām līdz septembra sākumam. Atsevišķas vasaras puķes izturēs arī temperatūru, kas noslīd līdz +5°C un pat līdz nullei, taču tas būs ekstrēms pārbaudījums, no kura puķes var tā īsti arī neatgūties.


Source

DELFI Māja un dārzs

Tags

Apstādījumi Balkons Sarakstu karuselis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form