Foto: Shutterstock
Mūžzaļš žogs ir labs mājas un dārza aizsegs visās sezonās, turklāt praktisks. Glīti apcirpts blīvs dzīvžogs ir estētisks, rada dabai draudzīgas vides iespaidu un labi iekļaujas ainavā, ir papildinājums dārza ainavai. Kādi ir populārākie to veidi un kā izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko, iesaka stādaudzētavas "Blīdene" eksperte Madara Strelča.

Tūjas


Tūjas gadiem nemainīgi ir viens no izplatītākajiem ciprešu dzimtas augiem, ko izmanto mūžzaļo dzīvžogu ierīkošanai. Šis skujkoku dzīvžogs spēs paslēpt no svešām acīm, kā arī būs dekoratīvs. Lielākoties dzīvžogu veidošanai tiek izmantots Rietumu tūju (Thuja occidentalis) plašais šķirņu sortiments. Šķirņu dažādība patiešām ir plaša, tās atšķiras pēc krāsas (tās var būt ar tumši vai gaiši zaļām skujām, baltiem dzinumu galiem vai dažādu nokrāsu dzeltenām skujām), formas (sākot ar izplestu, neregulāru līdz konusveida vai lodveida), kā arī pēc augstuma un platuma. Zemu dzīvžogu veidošanai pieejamas arī pundurformu tūjas, piemēram, šķirnes 'Hoseri' un 'Tiny Tim'. Tūjas labi aug saulainās vietās, taču ir arī ēncietīgas, piemērotas veidošanai, kā arī daļa tūju šķirņu ir ātraudzīgas. Dzīvžogiem piemērotas Rietumu tūju šķirnes ir 'Brabant', 'Smaragd', 'Columna', 'Sunkist' un citas.

Foto: Shutterstock

Kadiķi


Blīvu mūžzaļu dzīvžogu var veidot arī no parastā kadiķa (Juniperus communis) vai klinškalnu kadiķa (Juniperus scopulorum), kuram cauri netiks pat kaimiņu kaķis. Šie kadiķi dzīvžogos ir brīvi augoši, tādēļ nebūs nepieciešams veltīt garas stundas tā veidošanai. Šos augus ieteicams stādīt saulē vai daļēji noēnotā vietā. Kadiķi izceļas ar to, ka to krāsa var būt ne tikai zaļa, bet arī zilganpelēka, tēraudzila un zilganzaļa, kas var būt kā lielisks akcents dārza ainavai. Kadiķi ir mazprasīgi un izturīgi augi, vienīgi ieteicams atturēties tos stādīt vietās, kur mēdz uzkrāties stāvoši ūdeņi. 2,5–3 m augstu dzīvžogu veidošanai ieteicams Parastais kadiķis 'Hibernica' vai Klinškalnu kadiķis 'Blue Arrow'.

Egles


Ja nepieciešams apstādīt lielu lauku teritoriju, kā arī to pasargāt no vēja, dzīvžoga veidošanai kā stādmateriālu var izmantot egles. Ekonomiskākais variants ir parastā egle (Picea abies), taču jārēķinās, ka egles pirmajos augšanas gados ir lēnaudzīgākas nekā tūjas vai kadiķi. Ja tās tiek formētas, var izveidot arī zemus un biezus egļu dzīvžogus. Egles ieteicams audzēt saulē. Pieejamas dažādu šķirņu egles, kas atšķiras gan pēc augstuma, gan skuju un čiekuru krāsas. Dzīvžoga veidošanai var izvēlēties arī Kanādas egles, asās egles vai Serbijas egles.

Īves


Daļēji noēnotās vietās vai ēnā dzīvžogu var veidot no parastās īves (Taxus baccata) jeb platpaegļa, kā arī no vidējās īves (Taxus x media), kas arī ir mūžzaļi krūmi vai koki. Īves skujas ir plakanas, parasti tumši zaļas, taču ir arī šķirnes ar gaiši zaļām vai dzeltenīgām skujām. Arī īves augsnes prasību ziņā ir mazprasīgas, taču tās var apdraudēt sals, kā arī pavasara salnas. Jāņem vērā arī tas, ka īves ir lēnaudzīgas. Īves ir divmāju augs, sēklas, kas līdzinās ogām, veidosies tikai tad, ja notikusi apputeksnēšanās, taču tas nenotiks ne pirmajā, ne otrajā gadā pēc to iestādīšanas; būs jāpaiet vairākiem gadiem līdz augs būs nobriedis. Dzīvžogu veidošanai piemērotas vidējās īves šķirnes 'Hillii' un 'Hicksii' vai parastās īves. Jāatceras, ka visas šī auga daļas ir indīgas, kas arī ir iemesls tam, ka īves ir izturīgas pret dažādu patogēno sēņu izraisītām slimībām un tām būtiskus bojājumus nenodara dārzos sastopamie kaitēkļi.

Foto: Shutterstock

Grimoņi


Intensīvu krāsu akcentus dārzam var piešķirt dzīvžogs, kas veidots no vasaraszaļajiem grimoņiem (Cornus alba), turklāt, savu dekorativitāti tie saglabās arī ziemā ar dažādu krāsu dzinumiem. Balto grimoņu šķirņu augstums variē no 1 līdz 3 metriem, to lapojums var būt ne tikai zaļš, bet arī brūns un dzeltens, plaukstot tas var būt rozā, kā arī zaļo lapojumu var rotāt balta apmale. To dzinumi ziemas laikā var būt sarkani, purpursarkani, zaļi, brūni un dzelteni. Turklāt pavasarī grimoņi priecē ar baltiem ziediem, kas vēlāk vasarā izveido dekoratīvas ogas. Grimoņi labprāt augs dažādās augsnēs, kā arī tie ir ātraudzīgi, pāris gadu laikā tie sasniedz 2–3 metru augstumu. Grimoņus var audzēt, gan formējot, gan ļaujot tiem augt brīvi. Ieteicamās šķirnes dzīvžogu audzēšanai ir 'Sibirica', 'Flaviramea', 'Elegantissima' un citas.

Foto: Shutterstock

Skabārži


Ievērības cienīgi augstu dzīvžogu vasaraszaļi koki ir parastais skabārdis (Carpinus betulus) un parastais dižskabārdis (Fagus sylvatica), kuri labi pacietīs arī noēnojumu. Parastais skabārdis veido blīvu dzīvžogu dažādos apstākļos un augsnēs, kā arī ir samērā ātraudzīgs. Piemērots dzīvžogiem, kuri tiek veidoti, lai pasargātu no vēja. Tas savu dekorativitāti saglabā arī vēlā rudenī. Piemērota šķirne, kas ir arī ātraudzīga un rudenī veido gaiši dzeltenu lapojumu ir šķirne 'Fastigiata'. Arī parastā dižskabārža lapojums dekorativitāti saglabā līdz pavasarim. Salīdzinot ar parasto skabārdi, tas prasa labāk ielabotu augsni un pirmajos augšanas gados ir lēnaudzīgāks. Parastā dižskabārža lapojuma krāsa var būt ne tikai zaļa, bet arī tumši sarkana, piemēram, šķirnei 'Dawyck Purple'.

Ligustrs


Augsnes ziņā neizvēlīgs un sausumizturīgs augs, kas labi piemērots dzīvžogu veidošanai ir parastais ligustrs (Ligustrum vulgare). Tas labprāt augs arī nelielā noēnojumā. Ligustri mūsu klimatiskajā joslā ir pārsvarā vasarzaļi, tie ir ātraudzīgi un labi pakļaujas cirpšanai. Tiem ir sīki balti ziedi un indīgas melnas ogas. Parastā ligustra šķirne 'Atrovirens' veidos blīvu dzīvžogu ar koši zaļu lapojumu vasaras laikā un nedaudz blāvāk zaļu lapojumu rudens laikā.

Foto: Shutterstock

Vērene


Alpīnā vērene (č) jeb alpīnā jāņoga ir ērkšķogu dzimtas vasarzaļš krūms. Alpīno vēreņu dzīvžogs labi piemērots pilsētvidei, kā arī lapojums plaukst agri pavasarī. Labi aug dažādās, vidēji mitrās augsnēs, sausā laikā šos krūmus nepieciešams laistīt. Šo dzīvžogu var veidot gan saules apspīdētās teritorijās, gan vietās, kur ir noēnojums. Vērenes labi padodas formēšanai, zied pavasarī ar dzeltenzaļiem ziediem un veido sarkanas ogas jūlijā. Dzīvžogiem piemērota šķirne ir 'Schmidt'.

Fizokarps

Jau ierasts, bet ievērības vērts ir irbeņlapu fizokarps (Physocarpus opulifolius), kurš priecē ar dažnedažādu krāsu lapojumu. Kopšanas un augsnes ziņā augs ir pieticīgs, labprāt aug saulē, taču pacieš arī nelielu noēnojumu, ir ātraudzīgs. Tā lapojums var būt zaļš, dzeltens, bordosarkans, oranžsarkans, turklāt lapojums no plaukšanas līdz rudenim var mainīt savus toņus, kas ir interesanta nianse dārzā. Fizokarpu dzīvžogu izdaiļo ne tikai krāšņais lapojums, bet arī ziedi vasaras sākumā, kas parasti ir balti vai rozā. Fizokarpus, pēc savām vēlmēm, var gan formēt, gan ļaut tiem augt brīvi. To augstums atkarībā no šķirnes ir no 1 līdz 3 metriem. Ieteicamās šķirnes dzīvžogu veidošanai ir 'Diabolo', 'Dart's Gold, 'Luteus', 'Red Baron' un citas.

Foto: Shutterstock

Jāpiemin, ja krūmu un kokaugu klāsts, ko var izmantot, veidojot dzīvžogus, ir ļoti plašs – tie veidojami no kalnu priedēm smilšainākās augsnēs, agri pavasarī ziedošajām forsītijām, smaržīgajiem jasmīniem, hortenzijām un daudziem citiem augiem. Izvērtējot to, kas tiek sagaidīts no dzīvžoga, konsultējoties ar stādaudzētavu konsultantiem, iespējams atrast piemērotāko piedāvājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!