Foto: Shutterstock
Pirmajās siltajās pavasara dienās noteikti vairums jau sagrābuši dārzu no satrūdējušajām pērnā gada lapām, tāpēc paveras skats uz zālienu, kas, iespējams, prasa papildu sējumu, mēslojumu vai kādas īpašas rūpes. Tāpēc negaidi vasaru, bet izdari jau pavasarī visu iespējamo, lai zāliens izaugtu trekns, zaļš un mīksts.

Pavasaris ir ļoti piemērots laiks zāliena sējai vai zāliena papildināšanai ar jaunām sēklām, lai tas izaugtu bagātīgāks un blīvāks. Taču tas nav tik vienkārši – izbārstot sēklas zālienā, diemžēl neizdosies pēc dažām nedēļām jau redzēt pirmos izdīgušos zāles stiebriņus. Augsne ir īpaši jāsagatavo, turklāt atšķiras arī sējas tehnoloģija, un par to plašāk stāsta dabīgo zālienu eksperts Ansis Birznieks no ''Galantus'', kur var lasīt arī plašāk par zāliena ierīkošanu un kopšanu.

Sagatavošanās darbi

Kā skaidro speciālists, vispirms jāveic pareiza augsnes sagatavošana zālienam. Auglīgās augsnes slānis zālienam ir nepieciešams vismaz 15 cm biezs (sablīvētā stāvoklī), vēl labāk, ja tas būs 20 cm biezumā, taču daudz biezāks auglīgais slānis nav nepieciešams.

Augsni sagatavojot, jāveic vairākas darbu stadijas:

Pamatnes (grunts) sagatavošana. Ja auglīgais slānis tiek uzvests, šis aspekts ir īpaši svarīgs. Grunts īpašības ir tikpat svarīgas kā auglīgā slāņa īpašības, jo tās ietekmēs arī augšējo auglīgo slāni. Ja grunts ir pārāk sablīvēta (būvniecības gaitā), ja tā nav ūdens caurlaidīga, līdzena vai pareizi līmeņota – šie visi faktori būtiski ietekmēs zālienu un tā lietošanu visā tā pastāvēšanas laikā.

Augsnes uzvešana un/vai rupja sagatavošana. Lai nebojātu augsnes struktūru, darbības ar tehniku pa svaigi sastrādātu vai uzvestu augsni ir iespējami jāsamazina. Augsni līmeņo atbilstoši uzdotajām augstumu atzīmēm un rupji planē ar tehniku vai rokām. Jo biezāks augsnes slānis tiek uzvests, jo lielāka uzmanību jāpievērš tā pareizai iestrādei un sagatavošanai.

Ideāli, ja augsni var sagatavot rudenī, lai tā pa ziemu nosēžas, caursalst – augsne būs vienmērīgāka, ar labāku struktūru un mazāk pūļu būs jāveltī tās gatavošanai. Jāņem vērā, ka uzvedot vismaz 15 cm slāni, to pareizi blietējot un sagatavojot, iespējama neliela sēšanas laika gaitā (pirmos 3 mēnešus vai pat līdz nākamajam pavasarim).

Foto: Shutterstock

Ja tiek apstrādāta esošā augsne, tad šajā stadijā to var safrēzēt, iznīcinot nezāles, iejaucot minerālmēslus, kaļķojamo materiālu, ja tāds nepieciešams, kā arī uzlabojot augsnes struktūru un mehānisko sastāvu (iejaucot atbilstošas uzlabojošas sastāvdaļas). Arī uzvestajā augsnē jāiestrādā mēslojums un palīgvielas, tās vienmērīgi iejaucot. Šajā stadijā arī tiek nolasīti lielāki svešķermeņi un atkritumi, un augsne izlīdzināta ar precizitāti +/- 5-10 cm no plānotajām atzīmēm.

Augsnes sīkā sagatavošana sējai vai paklājzāliena ieklāšanai. Šajā stadijā jau notiek augsnes sīkā līdzināšana, blietēšana ar ruļļiem, šīs darbības atkārtojot tik reizes, cik nepieciešams, lai iegūtu perfekti augstumiem atbilstošu, gludu augsnes virskārtu. Palīgā vērts ņemt auklas, lai precizētu līmeņus, grābekļus un lāpstas. Pirmo reizi to darot, var nākties piestrādāt daudzas reizes un rezultāts tāpat var nebūt perfekts. Pēc šīs stadijas augsnei jābūt pilnīgi gatavai sējai.

Parametri, kā noteikt augsnes sagatavošanas kvalitāti:

  1. Līdzenums. Uzliekot četru metru garu latu jeb kādu koka dēlīti jebkādā virzienā, lielākā sprauga zem tās nedrīkst būt lielāka par 2 cm;
  2. Sablīvējums. Staigājot pa sagatavotu (apsētu) augsni, pēda nedrīkst iegrimt dziļāk kā 0,5 cm;
  3. Augsnes virskārtā nedrīkst būt svešķermeņi lielāki par 2 cm – intensīvi lietojamos zālienos (akmentiņi, augsnes drupatas u.c.) un lielāki par 5 cm ekstensīvos zālienos (ainavu zālieni u.c.);
  4. Pie celiņiem augsnes virskārtai jābūt 2 cm zemākai, lai zāliena zelmenim izaugot, celiņš nekļūtu zemāks par zālienu.

Zāliena sēja un priekšnoteikumi veiksmīgam rezultātam

Foto: LETA

Sēklu maisījuma izvēle. Iegādājoties sēklas, jāpievērš uzmanība to derīguma termiņam – zāliena sēklas ar katru gadu diezgan strauji zaudē dīgtspēju, kas gan katrai sugai ir atšķirīgi. Lai sasniegtu vislabāko rezultātu, jāapvieno vairāku graudzāļu sugu pozitīvās īpašības, lai iespējami tuvotos ideālam. Zālienu sēklu maisījumus parasti veido no trim pamatsugām: Sarkanā auzene (Festuca rubra), Pļavas skarene (Poa pratensis), Daudzgadīgā (ganību) airene (Lolium perenne).

Sējas tehnoloģija. Sējot zāliena sēklas, jāveic vairākas darbības, lai rezultāts būtu atbilstošs iecerēm – noteikta daudzuma zāliena sēklu (izsējas normas) vienmērīga izkliedēšana, sēklu iestrāde atbilstošā dziļumā, sējuma pieblietēšana. Šīs darbības var veikt vairākos veidos, izvēloties platībai un kvalitātes prasībām atbilstošu metodi.

Sēšana ar rokām iespējama nelielās platībās un pieļaujot zināmas atkāpes kvalitātē. Šo metodi var izmantot mājas apstākļos.

Izsējas norma. Lai zāliens būtu atbilstošs iecerētajam, papildu piemērotu sēklu izvēlei jāizsēj pietiekams to daudzums uz m2. Izsējas norma atkarīga arī no izvēlētās tehnoloģijas gan arī zāliena veida. Parasti tie ir 25-35 g sēklu un 1m2. Nepamatoti palielinātas izsējas normas novedīs pie jaunām problēmām zālienā – augu savstarpēja konkurence, iespējams slimību risks u.c.

Sējas laiks. Svarīgi zināt, ka, sējot sausā periodā, zāliens līdz sadīgšanai būs regulāri un precīzi jālaista. Slapjā augsnē sēt būs grūti, jo ar rokām iestrāde nesanāks, arī iekārtas nestrādās kā nākas. Labākais sējas laiks ir maijs, jūnijs, augusta otrā puse līdz septembra vidum. Sēja ļoti agri pavasarī var beigties ar neizdošanos, jo pirmās siltās dienas nenozīmē, ka augsne ir iesilusi. Risks palielinās arī vēlā rudenī. Jārēķinās, lai pietiek laika zālienam sadīgt un to varētu pāris reizes nopļaut (jāņem vērā sugu īpatnības).

Pabeigts sējums. Iesētam zālienam jāatbilst tiem pašiem kvalitātes kritērijiem kā smalki sagatavotai augsnei.

Foto: Shutterstock

Kopšana pēc sējas. Lai zāliens izdotos kā iecerēts, sējums noteikti būs jākopj. Nezāļu dīgšana pirms zāliena ir pat vēlama parādība, jo norāda, ka augsne ir dzīva. Viengadīgās nezāles (balanda, ganu plikstiņš u.c.) noteikti iznīks, zālienu pļaujot. Daudzgadīgās nezāles (sūrenes, usnes, pienenes, ceļmallapas, gārsas) lielākoties arī iznīks zālienu intensīvi kopjot.

Laistīšana ir nepieciešama tad, ja augsnes virskārta izžūst. Sējumam mitrums jānodrošina sākotnēji pašā augsnes virskārtā (2cm), sākoties dīgšanai, šis dziļums pakāpeniski jāpalielina līdz vēlamajiem 15 cm.

Pļaušana – pirmā jāveic tad, kad zāliens sasniedzis 8-10 cm augstumu, un jāveic ar asu pļaujmašīnu (ja būs neass, zāles asnus nepļaus, bet izraustīs), lietojot savācēju. Pļaujot vienmēr (sevišķi pirmajās reizēs) jāatceras, ka nopļaut vajadzētu ne vairāk kā 1/3 daļu zāliena stiebra.

Kad zāliens ir iesēts un aug, jāturpina tā kopšana atbilstoši tā lietošanas mērķim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!