Gobas ir lielākoties Eiropā sastopami koki/krūmi (taču ne tikai), un Latvijā tie arī nav retums, raksta "Latvijasdaba". Pie mums ir četras gobu dzimtas sugas, no kurām divas parasti ir koku apmēros un biežāk sastopamas – parastā goba (Ulmus glabra) un parastā vīksna (Ulmus laevis).
Lai varētu vienu no otras labāk atšķirt, jāievēro šie principi – gobām ir ļoti raupja, nevis gluda lapu virspuse, lapu sāndzīslas ir ar atzarojumiem, un sānulim ir ļoti īss kāts.
Gobu izmēri var būt ļoti atšķirīgi, piemēram, tās var stiepties pat vairākus desmitus metru augstumā. Platums tai ir aptuveni seši metri, raksta kokaudzētava "Bulduri". Šim kokam miza ir pelēcīga, taču vainags ir patiesi plašs, ovāls un nokarens. Ja nokarenā goba labi ieaugas, tā var kalpot pat kā saules sargs!
Lapas uz zariem ir izkārtotas pamīšus, taču arī to izmēri ir salīdzinoši lieli (garumā 10-15 cm, bet platumā – 6-12 cm). Ziedi gobām plaukst pirms pašas ziedēšanas, kas novērojama aprīlī un maijā, ziedi ir zaļas spurdzes, bet auglis raksturojams kā spārnains riekstiņš.
Parastā goba aug normālās augsnēs un necieš pārāk lielu mitrumu. Tā tiek uzskatīta arī par ātraudzīgu.
Kopšana
Lai nokarenie augi būtu acīm baudāmi, to formēšanas jautājums ietver regulāra vainaga veidošanu. Tādā veidā tas būs regulāri izgaismots, kā arī varēs augt jauni un spēcīgi dzinumi. Tās jāapgriež martā, iesākoties pavasarim – laikā, kad pumpuri ir piebrieduši. Vainagu veidošana jāuzsāk ar sauso zaru izgriešanu, bet pēc tam mazliet jāsaīsina dzinumu galus. Neaizraujies ar vienādu zaru apgriešanu, jo tad dekoratīvais augs kļūs nedabisks.
Mēslošanai jāpieķeras pavasarī pēc augu apgriešanas. Šeit lieliski noderēs sadalījušies kūtsmēsli, komposts vai minerālmēsli.
Sausā laikā tie daudz jālaista, taču paturi prātā, ka nav jēgas samitrināt tikai augsnes virskārtu, jo tad mitrums ātri iztvaikos (augsne jālaista vismaz 15-20 cm dziļumā).
