Foto: Scanpix

Ne velti mēdz teikt - nezāles neiznīkst. Tās spēj izdzīvot pat neauglīgā augsnē. No nezālēm ir grūti izvairīties gan pēc ražas novākšanas, gan drīz pēc sēklu iesēšanas zemē.

Ne krāšņumdārzs, ne sakņu dārzs nav īstās vietas, kur augt un izplatīties nezālēm, kas konkurē ar kultūraugiem par ūdens valgmi, barības vielām augsnē un gaismu, kā arī veicina kaitēkļu un slimību ieviešanos.

Ja dārzu regulāri ravē, pēc dažiem gadiem tā kopšana kļūst daudz vieglāka. Pieredzējuši dārzkopji iesaka ravēt pa atsevišķiem, nelieliem lauciņiem. Nezāles ravē dažādiem līdzekļiem - kaplē, ravē ar rokām, sarežģītākos un ielaistākos gadījumos izmanto ķīmiskus līdzekļus.

Dārzkopji, kas nevēlas izmantot herbicīdus, cīņā ar nezālēm izmanto dārza dakšas un kapli. Lielu platību attīrīšanai no viengadīgām nezālēm piemērotāks ir kaplis, savukārt ar dakšām izrok daudzgadīgās nezāles, kā arī ravē spraugas starp augiem.

Viengadīgās nezāles ierobežo, ar kapļa asmeni velkot tieši zem augsnes virskārtas un atdalot nezāļu lakstus no saknēm. Jākaplē sekli, lai virszemē neiznestu jaunas nezāļu sēklas, kā arī ierobežotu mitruma iztvaikošanu no augsnes.

Daudzgadīgās nezāles iznīdē, rūpīgi izrokot visus nezāļu sakņu posmus vai arī apstrādājot tās ar herbicīdiem. Izraktās nezāļu saknes nedrīkst mest kompostā, jo ar to tās var atgriezties atpakaļ augsnē. Izraktās nezāles neatstāj virs augsnes, jo tās var atkal apsakņoties vai izsēt sēklas.

Ja daudzgadīgās nezāles sagādā pārāk lielas problēmas un galvas sāpes, var ķerties pie radikālākiem līdzekļiem un izmantot to iznīdēšanai paredzētu herbicīdu, kas no auga lapām nonāk saknēs un iznīcina nezāli. Apsmidzināšana jāveic bezvēja dienā, pirms tam piesedzot tuvumā esošos kultūraugus ar plēvi.

Nezāļu attīstību lielās platībās var kavēt, augsni apklājot ar agroplēvi vai melno plēvi vai apberot ar salmu vai mizu mulču. Plēve aiztur saules gaismu, ierobežojot nezāļu augšanu. Dārzeņus stāda materiālā izgrieztos caurumos.

10 izplatītākās nezāles


Pienenes

Foto: Scanpix

Pieneņu robotās lapu rozetes jācenšas likvidēt, kamēr tās ir nelielas un viegli izraujamas. Kad izaug mietsakne un izplatās sēklas, cīņa ar pienenēm ir daudz grūtāka.


Ceļtekas

Ceļtekas veido zemas lapu rozetes no gandrīz ādainām lapām. Tās aug dobēs, starp bruģakmeņiem un zālienā. Ceļtekas jāizrauj, pirms ziedu vārpās nobriest sēklu pogaļas.


Parastā virza

Šī trauslā nezāle ar sīkajiem, baltajiem zvaigžņveida ziediem ļoti ātri iesakņojas, izplatās pa dārzu un ložņājot nomāc kultūraugus.


Ganu plikstiņš

No nelielas lapu rozetes izaug stublājs, kura galā veidojas mazu, baltu ziedu ķekars. Drīz pēc ziedēšanas nogatavojas sirdsveida pākstis ar sēklām.


Parastā krustaine

Vēja nestas, sīkās pūkas ar nezāles sēklām nonāk gandrīz jebkurā dārzā. Nezāles jālikvidē, pirms nozied mazās, dzeltenās ziedkopas.


Maura skarene

Necilā izskata zemā graudzāle aug jebkur, pat starp bruģakmeņiem. Skarene jāizravē, pirms tā paspēj izsēties.


Balanda

Izplatīta nezāle ar pelēkzaļām rombveida lapām. Strauji stiepjas garumā un veido stāvas, skrajas vārpveida ziedkopas.


Tīruma tītenis

Foto: Scanpix

Šis vīteņaugs ar skaistiem, baltiem vai rozā ziediem un sirdsveida lapām spēj ataugt un ļoti strauji izplatīties pat no vissīkākā saknes fragmenta.


Ložņu gundega

Zems lakstaugs ar dzelteniem ziediem. Izplatās ar stīgām, kuru mezglu vietās veidojas piesaknes. Salīdzinoši viegli likvidējama nezāle.


Lielā nātre

Foto: Scanpix

Raupjās, robainās lapas klāj dzeloši matiņi. Nātres saknes ir viegli pamanāmas, tomēr ļoti grūti izraujamas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!