Augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz vidi un dzīvajiem organismiem
Foto: Shutterstock

Ik gadu iedzīvotāji pauž bažas lauksaimniecībā izmantoto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ietekmi uz vidi un dzīvajiem organismiem, un arī šis gads nav izņēmums. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti sarūpējuši detalizētu izklāstu, kā tie ietekmē dzīvniekus, ūdenstilpes, augsni un augus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Portāls "Māja&Dārzs" jau vēstīja, ka ik gadu VAAD izdod Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstu, kurā pieejama informācija par augu aizsardzības līdzekļiem, kuri ir Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā, par to lietošanu un lietošanas ierobežojumiem. Izdevums bez maksas elektroniski pieejams šeit. Tāpat VAAD aicina iedzīvotājus neiegādāties Latvijā nereģistrētus augu aizsardzības līdzekļus. Nereģistrēto līdzekļu lietošana un iegāde ir aizliegta, un par to var piemērot sodu – fiziskām personām no 70 līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām – no 350 līdz 10 000 eiro.

Kā informēja VAAD pārstāves, šogad (līdz 26. jūlijam) VAAD inspektori veikuši 923 AAL lietošanas pārbaudes, tajā skaitā pārbaudes, operatīvi reaģējot uz 72 iedzīvotāju ziņojumiem. Kopumā konstatēti 43 pārkāpumi. Analizējot informāciju par šovasar biežāk saņemtajām sūdzībām un rosinātajām pārbaudēm, tās var apkopot grupā, kas skar ietekmi uz apkārtējo vidi – par smidzinājuma nonākšanu blakus laukā, piemājas dārzā vai tuvu virszemes ūdens objektam (ezeram, upēm).

Ietekme uz dzīvniekiem (putniem un zīdītājiem)

AAL var uzņemt ar barību, ūdeni vai patērējot uzturā citus organismus, kas bijuši kontaktā ar AAL, piemēram, sliekas vai zivis. Veicot riska aprēķinus putniem un zīdītājiem, tiek novērtēta AAL akūtā un ilgtermiņa ietekme uz izdzīvošanas un vairošanās spējām. Novērtējumā ņem vērā vielas klātbūtni barībā, ko papildina ar informāciju par barošanās vietām un barības izvēli attiecīgajā periodā. Riska aprēķini tiek veikti arī sējai ar kodinātu sēklas materiālu, jo tas var radīt augstu nevēlamas ietekmes risku putniem un zīdītājiem, kas to patērē uzturā. Tādēļ svarīga ir kvalitatīva sēklas materiāla iestrāde augsnē, lai atlikumi nepaliktu atsegti uz augsnes virsmas.

Ietekme uz ūdenstilpnēm un ūdens organismiem

Ūdens organismi ir viena no lielākajām ne mērķa organismu grupām. Tiek izvērtēta ietekme uz zivīm, ūdens bezmugurkaulniekiem, sedimentu (nogulšņu) organismiem, aļģēm un ūdens augiem. Iesniegtajam AAL lietojumam modelē paredzamās AAL koncentrācijas ūdens vidē un sedimentos. AAL sastāvā esošajām darbīgajām vielām novērtē to spēju uzkrāties dzīvajos organismos.

Iegūtās koncentrācijas salīdzina ar katra organisma akūto un/vai ilgtermiņa atbildes reakcijas koncentrāciju. Iegūtie rezultāti ir par pamatu drošas lietojuma devas noteikšanai, ietverot augstu papildus piesardzības līmeni. Ja nepieciešams, papildus piesardzības līmeni nodrošina nosakot attiecīgus risku mazinošus lietojuma ierobežojumus (papildus tiem, ko paredz aizsargjoslu likums). Pārsniedzot lietošanas devas vai neievērojot norādītās ūdens aizsargjoslas, pastāv risks piesārņot ūdens vidi.

AAL lietošanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās aizliedz Aizsargjoslu likums. Lai konkrētā apvidū noskaidrotu, kur tieši atrodas virszemes ūdensobjekts, jāvadās pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) lauku bloka kartēm, kur ar divām tumšām līnijām (ŪSIK) iezīmēti virszemes ūdens objekti, gar kuriem obligāti jāievēro aizsargjosla. Jāatceras, ka LAD kartē nav iezīmēta aizsargjosla gar dīķiem, kas arī jāievēro.

AAL un mēslošanas līdzekļus aizliegts lietot:

  • virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā – ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms (10 metru platumā);
  • mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslā, piemēram, dīķa (izņemot tāda, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, aizsargjosla ir noteikta teritorijas plānojumā (10 metru plata josla no katra krasta);
  • bakterioloģiskajās aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām – ap urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji. Aizsargjoslu nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

Ietekme uz augsni

Augsne ir vide, kura tiešā veidā saskaras ar AAL – tur notiek arī AAL sadalīšanās process un veidojas metabolīti (vielas, kas rodas AAL darbīgās vielas sadalīšanās rezultātā). Lietojot AAL, tiek ietekmēti arī augsnē dzīvojošie organismi – sliekas un mikro/makro organismi, kas tiešā veidā nodrošina augsnes apgādi ar skābekli un veicina slāpekļa sadalīšanos. Riska novērtējumā izvērtē, kā AAL un augsnē veidojušies metabolīti ietekmē slieku izdzīvošanu un vairošanās spējas, kā arī AAL darbīgās vielas uzkrāšanās tendences, ja viela vidē ir noturīga. Pārsniedzot atļautās devas, var samazināties augsnes organismu populāciju blīvums un var būt kavēta šo populāciju dabiskā atjaunošanās.

Ietekme uz augiem

Atsevišķi AAL, galvenokārt herbicīdi, var atstāt pēcietekmi uz nākamajā gadā tajā pašā laukā audzējamiem kultūraugiem. Ja konkrētajam herbicīdam šāda īpašība piemīt, tad tā marķējumā ir sadaļa, kurā atrodama informācija, kurus kultūraugus nedrīkst sēt vai stādīt attiecīgajā laukā nākamajā vai pat aiznākamajā gadā.

Lietojot AAL marķējumā norādītajiem kultūraugiem, svarīgi, lai darba šķidrums nenonāk uz blakus laukos augošajiem kultūraugiem vai blakus esošām dabiskām ekosistēmām. Novērtējot iespējamos AAL draudus blakuskultūrām, veic riska aprēķinu, nepieciešamības gadījumā nosakot aizsargjoslas. Būtiski ievērot marķējumā minētās aizsargjoslas līdz blakus laukam, lai, aizsargājot mērķaugus, nesamazinātu vai pat neiznīcinātu daļu ražas savā vai kaimiņa blakus esošajā laukā.

Tags

Dārzs Kaitēkļi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form