''Ja par gliemežiem ir skaidrs, ka tie spēj nodarīt reālus un tiešus postījumus, tad par skudrām to tik kategoriski nevar apgalvot, varētu teikt, ka skudras tikai pie noteiktiem apstākļiem var traucēt dārzeņu, ogu un garšaugu izaudzēšanu dārzā,'' iesākumā skaidro speciālists.
Gliemežiem labvēlīgi apstākļi un to apkarošana
Ir divu veidu gliemeži, kas apdraud dārzus. Kā lielais pelēkais, tā oranžais kailgliemezis var sasniegt ievērojamus izmērus. Turklāt oranžais, kā jau dienvidnieks, izceļas ar labu apetīti un vairošanās spēju. Galvenais to nodarītais kaitējums ir nograuztas lapas un izēstas ogas, raisot daļējus vai pilnīgus ražas bojājumus.
Mēreni silts un lietains laiks ļoti patīk gliemežiem, tādos apstākļos tie jūtas ļoti komfortabli un strauji vairojas. Tātad, ja ir gaidāmi šādi laika apstākļi, gliemežiem nāksies veltīt pastiprinātu uzmanību.
Ja dārzā ir sastādīts ļoti daudz dažādu koku un krūmu vai tiešā tuvumā ir lieli koki, tad arī tas nodrošinās labvēlīgu vidi gliemežiem, jo tiem ļoti patīk ēnainas vietas.
Sabiezināti sējumi un stādījumi ir paradīze gliemežiem, lai tie vairotos. Liela nozīme ir tam, lai dārzs nebūtu nezāļains, jo tā ir laba paslēptuve gliemežiem.
Kā netiešā un tiešā veidā ierobežot gliemežus:
Plānojot dārzu, maksimāli izmantojiet visas iespējas, lai nodrošinātu saules gaismas piekļuvi dārzam. Augļu kokus, ogu un dekoratīvos krūmos ar lielāku augumu vienmēr jāstāda dārza ziemeļu daļā, lai no dienvidu puses saules gaisma brīvi iekļūst dārzā.
Regulāri retinot augļu koku vainagus, ogu un dekoratīvos krūmus, nodrošināsiet, ka saules gaisma brīvi iespīdēs līdz apakšai – augsnes virskārtai.
Vienmēr novāciet ražas paliekas – lapas, stublājus.
Nesabieziniet dārza sējumus un stādījumus.
Rūpējieties par to, lai dārzu nepārņem nezāles.
Regulāri izpļaujiet dārza zāliena teritoriju, kā arī uzturiet tīrus no apauguma celiņus, taciņas.
Baseinu iekārtojiet un apstādiet ar augiem saulainā vietā, bet nekādā gadījumā ēnā.
Uzturiet kārtībā komposta kaudzi, vienmēr sabalansējiet sauso un sulīgo komposta daļu attiecību. Galvenais, pārsedziet ar materiālu, kas kavē gliemežu vairošanos – smalcināti salmi, ģeotekstils. Segt nevajadzētu ar neelpojošiem materiāliem, jo labam komposta procesam vajadzīga gaisa piekļuve. Ātrākai masas sadalei izmantojiet biokompostētājus.
Sagatavojiet vietas, kur gliemežiem paslēpties no dienas gaismas – zem kartona, finiera plāksnēm. Papildus to pievilināšanai var nolikt ēsmās sulīgas salātu lapas, burkānu gabaliņus, kāpostu lapas. Sapulcējušos gliemežus savāc un iznīcina.
Ja ir skāba augsnes reakcija, ap dobēm var kaisīt kaļķojamo materiālu – kaļķakmens vai dolomītmiltus, sausu krītu arī pelnus. Pēc katra lietus procedūru nāksies atkārtot.
Limacīdu izmantošana – granulu veidā izkaisa 5 g/m2 - Ferramol (dzelzs (III) fosfāts, izkaisīšanu var pēc vajadzības atkārtot līdz 4 reizēm. Gusto – 60 g/m2, atkārto pēc 7-14 dienām.
Skudrām labvēlīgi apstākļi un to apkarošana
Atšķirībā no gliemežiem, skudras tikai ļoti konkrētos gadījumos ar savu darbību var ietekmēt dārzā augošo ražu. Vairāk tas saistāms ar to darbības radītām sekām, bet mazāk ar tiešiem dārza augu bojājumiem. Atsevišķi ir jāapskata tie gadījumi, kad skudras nokļūst telpās, kur to ceļi ar cilvēku krustojas tiešā veidā.
Ja skudrām nav citas barības bāze, tad tiešā veidā tās var bojāt tādas ogas kā zemenes, jo tās atrodas uz augsnes virskārtas. Tās var sabojāt arī ķirbjus burkānus, dažkārt lauka gurķus, arī citus dārzeņus un ogas, jo sevišķi tos, kam ir daudz cukura.
Kareivīgas ir mazās sarkanās dzēlējskudras, kas, sakožot ķermeņa kailās daļas, var radīt ļoti nepatīkamas un sāpīgas sajūtas. Daļa skudru nodarbojas ar laputu kultivēšanu un dažkārt tās var pārnest laputis arī uz veseliem augiem. Neliela nozīme tām var būt arī nezāļu sēklu pārnēsāšanā.
Velēnu skudrītes mēdz bojāt peoniju ziedus un pumpurus.
Melnās skudras visbiežāk iemitinās siltumnīcās.
Skudrām patīk darboties siltumnīcās pēc augu iestādīšanas, jo tur augsnes dziļākā daļa netiek aiztikta un tās var mierīgi darboties. Līdzīgi ir arī dobēs, jo sevišķi sausākā laikā, izpaliekot laistīšanai. Pretēji gliemežiem, skudrām patīk tieši saulainās vietas.
Veidi, kā dārzā tikt galā ar skudrām profilaktiski un tiešā veidā:
Rūpējieties, lai augsnes virskārta starp augiem un rindām, tiktu regulāri rušināta. Augiem augot lielākiem, izmantojiet iespēju padziļināt rindstarpu apstrādi. Iespēju robežās to apvienojiet ar laistīšanu. Skudrām lieks mitrums ļoti nepatīk.
Komposta kaudzēs jānodrošina pietiekams mitrums, nepieciešamības gadījumā komposta kaudze jālaista.
Mazos pūžņus var izrakt ar lāpstu un spainī aiznest no dārza prom drošā ~50 metru attālumā.
Tautas līdzekļi ir saudzīgi pret skudrām, bet to efektivitāte var atšķirties, atkarībā no konkrētiem apstākļiem un konkrētās skudru sugas. Tautas līdzekļu izmantošanai izmantojiet gumijas cimdus un tīrus traukus, lai skudras nesajustu nekādus jūsu aromātus.
Kā tautas līdzekļus var augus un to daļas izmantot var izmantot tādus dārzeņus kā ķiplokus, sīpolus, pētersīļus. Tiem piemīt ļoti spēcīgs un ass aromāts, ko skudras nemīl. Smalki sasmalcinātas šo augu daļas sajauc ar augsni, tieši skudru pūznī un to ceļos. Darbību var nākties atkārtot. No garšaugiem var izmantot arī sasmalcinātu lavandu vai ierakt skudru pūznī lavandas zariņus. Skudru ceļos var izbērt arī kanēli vai iejaukt to pašā skudru pūznī.
No svaigā rauga vai sausā, sajaucot ar ūdeni, uzbriedina un izveido biezu pastu, pievieno vēl klāt ievārījumu un medu. Nosmērē skudru ceļus.
Pārtikas eļļas izmantošana. Skudru pūzni izjauc un nolīdzina līdz ar zemi. Pagaida, kad skudras atjauno ejas un tās aizlej ar eļļu. To atkārto vairākas reizes. Drīz skudras šo vietu pametīs.
Viltus mājvietas izveide. Šim nolūkam vajadzēs vidēja izmēra māla puķupodu. To noliek uz skudru ceļa un pēc vairākām nedēļām, kad tās savu mājokli ir pārcēlušas zem puķu poda, podu paceļ un pūzni pārnes prom no dārza vai aplej ar vārošu ūdeni.
Ķīmiskie līdzekļi ir efektīvi, bet ne vienmēr tie ir pilnīgi nekaitīgi cilvēka veselībai un videi.
Ķīmisko līdzekļu izmantošanai ir ļoti svarīgi ievērot individuālās aizsardzības pasākumus, kā cimdi, respirators, dažkārt arī aizsargbrilles. Visnedrošākie un bīstamākie lietošanā ir pūšamie un beramie līdzekļi. Tie, nelietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, var iekļūt mūsu elpceļos un nonākt saskarē ar ādu, nopietni apdraudot veselību. Nekad ķīmiskos līdzekļus nekombinējiet savā starpā un arī ar tautas līdzekļiem. Izmantojiet ko vienu, pārliecinieties par tā iedarbības efektivitāti un tikai tad izvēlieties citu.
Kā aerosolus var izmantot – ''Defix'', ''Protect insecticide spray'', beramu pulveri – ''Neodust'', ''Detia'', kā ēsmas – ''Ant Bait Tin'', ziežamu želeju – ''Combat'', ''EcoGel''.
Daudz ieteicamāki ir diski, jo tie ir pieejami tikai skudrām un tās saskarē cita ar citu nodod saindēto ēsmu. Tie ir droši videi un cilvēkam, gan strādā lēnāk un pakāpeniskāk.
