"Kā apkarot žurkas dārzā? Lasīju, ka grauzēji labprāt ēd jūras sīpolu un tad nobeidzas. Kur to jūras sīpolu varētu dabūt?" vaicā Vera Klūga Cēsīs.
Jūras urgineja
Īstais jūras sīpols saucas jūras urgineja (Urginea maritima), tas ir liliju dzimtas sīpolaugs ar lielu, apaļu, sarkanbrūnām zvīņām klātu sīpolu. Virs īsajām, stingrajām, pelēkzaļajām lapām veidojas metru garš ziednesis, augusta beigās parādās balti vai rožaini ziedi garā ķekarā. Zied ļoti ilgi, veido plakanas sēklas. Pie mums telpās īsto jūras sīpolu audzē diezgan reti. Savvaļā aug Vidusjūras apgabalā.
Jūras urginejas audzē gaišā un siltā vietā, mālainā, barības vielām bagātā augsnē ar rupjas grants vai sīku akmentiņu piedevu. Stāda tā, lai augsnē būtu tikai ceturtā daļa sīpola. Vasarā šim augam ir miera periods, tāpēc, sākot ar jūniju, nelaista. Var iznest ārā, piemēram, ar visu podu ievietot sukulento augu balkonkastē. Kad lapas nokaltušas, noliek vēsā, bet gaišā vietā un tur pilnīgi sausu. Tiklīdz sīpola vidū parādās ziedkopa, pakāpeniski atsāk laistīt. Attīstoties lapām, sīpols patērē daudz ūdens, tam nepieciešama ļoti gaiša vieta. Pavairo ar vairsīpoliem, ko atdala no vecākauga.
Jūras urgineja ir sens ārstniecības augs. Sīpols ir indīgs, ar ļoti rūgtu, nepatīkamu garšu - gļotainā sula satur sirds glikozīdus, sterīnus, rūgtvielas, organiskās skābes. Jūras urginejas sarkanās varietātes sīpolus agrāk izmantoja kā spēcīgu indi grauzēju (žurku, peļu) apkarošanai. Svaigs urginejas sīpols ir iedarbīgāks nekā termiski apstrādāts, taču tā sula rada tulznas uz ādas. Rūpnieciski ražotos preparātus izmanto bronhīta un astmas, garā klepus un tūskas, nervu sistēmas funkciju traucējumu, sirds mazspējas ārstēšanā, jūras urginejai piemīt arī diurētiska (urīndzenoša) iedarbība.
Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas doktore Vilhelmīne Īriste brīdina, ka šo augu (tāpat kā parastās kreimenes, uzpirkstītes un citus indīgos augus) nedrīkst lietot pašārstēšanās nolūkos, jo var saindēties. Pirmās pazīmes - slikta dūša, galvassāpes un nespēks, toksiskas devas var izraisīt sirds apstāšanos. Visi sirds glikozīdi ir stipras indes, tāpēc tos lieto ļoti mazās devās.
Astainā baltstarīte
Neīsto jūras sīpolu jeb astaino baltstarīti (Ornithogalum caudatum sin. longibracteatum) telpās audzē daudz biežāk nekā jūras urgineju. Šie augi izskatās tik līdzīgi, ka tos regulāri jauc. Astainās baltstarītes dzimtene ir Dienvidāfrika. Sīpoli ir ar zaļganām zvīņlapām, 8 - 10 cm diametrā, lapas - mūžzaļas, sulīgas, līdz 70 cm garas. Apmēram 1 m gara ziedneša galā ciešā ķekarā sakopoti nelieli, balti ziedi ar zaļganām apziedņlapu malām. Zied vasarā, rudenī vai ziemā, veido apaļas sēklas.
Arī astaino baltstarīti stāda mālainā grants augsnē un tā, lai augsnē atrastos tikai ceturtdaļa sīpola. Vasarā laista mēreni, ziemā - samērā maz. Augs viegli pavairojams ar vairsīpoliņiem.
Baltstarīte lieliski palīdz dziedēt ādas apdegumus: ja pie apdedzinātās ādas pieliek baltstarīšu lapu sulas kompresi, neveidojas čūlas. Regulāri lietojot pa tējkarotei dienā, no organisma var izdzīt lieko šķidrumu, tā mazinot kāju tūsku. Sīpolu un lapas var samalt gaļas mašīnā, pievienot dabisko medu un lietot profilaktiski pret saaukstēšanos.
Grauzējiem - slazdi un inde
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku katedras asociētā profesore Tatjana Zorenko uzskata, ka peles, žurkas un strupastes labāk izķert ar slazdiem vai izmantot saindētas ēsmas. Slazdus izliek pie ieejām alās (zemē redzami caurumi), strupastēm un ūdens strupastēm - pie barošanās vietām, kur nelielās kaudzītēs krājas sēklu apvalki, apgrauzti zariņi vai citas neēdamas augu daļas) vai tur, kur redzami izkārnījumi. Slazdiem dārzā jāpaliek vairākas dienas, jo sākumā grauzēji tos tikai izpēta, apošņā.
Pievilināšanai slazdā ieliek ēsmu, ko var iegādāties gatavu vai arī sajaukt paši. Lai ieinteresētu grauzējus, ēsmai pievieno augļu sīrupus, cukuru, eļļu, dzīvnieku taukus.
Sausās graudu ēsmas, kas sastāv no kviešu graudu, kukurūzas miltu granulām, ieliek polietilēna vai papīra maisiņos un ievieto grauzēju alās vai sienu spraugās. Ēsma ar gaļas piedevu patīk pelēkajām žurkām. Mājas peles labprāt ēd mitro ēsmu, kas sastāv no sakņaugiem un zāles.
Sīko zīdītāju pievilināšanai kā ēsmu var izmantot arī saulespuķu eļļā samērcētus apmēram1 x 1 cm lielus rupjmaizes gabaliņus.
Vietās, kur grauzējiem grūti atrast ūdeni, labāk dot šķidru saindētu barību. Īpaši iedarbīga tā ir pret pelēkajām žurkām, jo tās bez ūdens nespēj izdzīvot.
Uzziņa
Astainās baltstarītes sīpolus pārdod Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā (Salaspilī, Miera ielā 1), bet Jūras urginejas vairsīpolus (ap 3 cm diametrā, par latu gabalā) var iegādāties Liepājas rajonā, Grobiņas privātajā botāniskajā dārzā.