Kā tikt vaļā no dēlēm dīķī?
Foto: David Bruce / cc

"Pērnvasar pamanīju, ka piemājas zivju dīķa vienā krastā savairojušās dēles. Zinu, ka zivīm to klātbūtne nav vēlama, arī pašiem šīs radības izraisa nepatiku. Vai iespējams tikt vaļā no dēlēm, lai nekaitētu zivīm?" J. Jēkabsons Babītes novadā.

Ūdenstilpēs dzīvo daudz dažādu bezmugurkaulnieku, arī dēles. Vienā dīķī var būt pat vairākas dēļu sugas (pavisam Latvijā to ir ap trīsdesmit). Starp tām ir gan parazītiskas dēles, kas barojas ar citu dzīvnieku (putnu, zivju, abinieku) asinīm, gan arī plēsīgas - ēd, piemēram, gliemežus un tārpus. Cilvēka asinis dēles var sūkt tikai jau esošu ādas ievainojumu vietās.

Dēles dzīvo eitrofos ūdeņos - ūdenstilpēs, kur ir daudz augiem nepieciešamu barības vielu, kur aug meldri, grīšļi, ūdenszāles, ir dūņu slānis un bieži vien gultni klāj arī vēl nesadalījušos lapu kārta. Varētu šķist, ka ūdens ir netīrs, bet tas ir pilns dzīvības un ne par kādu piesārņojumu neliecina.

Pēc Lu Bioloģijas institūta vadošās pētnieces Elgas Pareles teiktā, zivju dīķos bīstama ir melnā žokļdēle jeb zirgdēle (Haemopis sanguisuga) - tā aprij sliekas un citus bezmugurkaulniekus, uzbrūk zivju mazuļiem.

Zivju dēle (Piscicola geometra) apdraud ne vien zivju mazuļus, bet arī lielākas zivis. Savairojoties masveidā, šie parazīti ar savām nepārtrauktajām kustībām apgrūtina zivīm barības uzņemšanu. Tāpat šīs dēles veicina sēnīšu attīstību izsūktajās vietās un izraisa masveidīgu zivju nobeigšanos.

Dēles dīķī nokļūst, ielaižot tajā ūdeni, vai arī kopā ar zivīm. Pie zivju ādas pielīp mazas, garenas, dzelteni sarkanas un gareniski svītrotas olu kapsulas (kokoni). Šīs kapsulas pielīp arī pie akmeņiem un citiem priekšmetiem.

Ja dīķis nav pārāk liels, dēles var mēģināt savākt un iznīcināt. Prāvākā ūdenstilpē tas, protams, ir bezcerīgs pasākums. Lai pilnībā atbrīvotos no dēlēm un pie akmeņiem pielipušajām oliņu kapsulām, Elga Parele iesaka dīķi pilnīgi nosusināt un atstāt pa ziemu tukšu. Visus ūdensaugus nopļauj un sadedzina. Nosusināto dīķa pamatu un krastus kaļķo ar dzēsto vai nedzēsto kaļķi (200 - 300 kg/ha - tas labi palīdz arī pret daudziem citiem zivju slimību ierosinātājiem. Diemžēl nav tādu līdzekļu, kas būtu bīstami dēlēm, bet nekaitētu citiem dzīvniekiem - gliemjiem, vēžiem, zivīm. Kamēr kaļķis no dīķa nav izskalots, zivis tajā ielaist nedrīkst!

Turklāt līdz ar ūdens uzpildīšanu dēles dīķī var ievazāt no jauna, arī ūdensputni mēdz pārnēsāt to oliņas, pat pieaugušas dēles. Tad lielie tīrīšanas darbi būs bijuši velti.

Source

Praktiskais Latvietis

Tags

Dārza kari
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form