Foto: Shutterstock

Ir gadījies, ka dārzkopji, aplūkojot savu dārzu, tiek sarūgtināti ar skatu, ko ierauga. Vēl vakar skaisti, trekni, veselīgi saulītē gozējās vīnogu ķekari, burvīgi rožu ziedi, bet šodien to lapas klāj plankumi un tāda kā miltu kārtiņa. Tas nozīmē, ka augus ir skārusi miltrasa, viena no bīstamākajām sēnīšu slimībām, ko izraisa asku jeb somiņsēnes (Ascomycotina).

Izšķir divu veidu miltrasu: īstā miltrasa un neīstā miltrasa. Atšķiras gan to ārējās pazīmes, gan ierobežošanas pasākumi, kas profilaktiskiem nolūkiem darāmi tieši rudens sezonā. Pēc ražas novākšanas augsne zem kokiem un krūmiem jāatbrīvo no lapām un augu atliekām. Koku stumbrus (īpaši jauno) un skeletzarus rekomendē balsināt. Rudenī pēc pilnīgas lapu nobiršanas kokus dezinficējam, piemēram ar 2-3% vara sulfāta šķīdumu.

Īstā miltrasa (Uncinula necator)

Īstā miltrasa ir visizplatītākā vīnkoku slimība. Tā attīstās sausā un karstā laikā pie gaisa mitruma 70-90%, gaisa temperatūras 20 oC un augstāka. Vairāk inficējas tieši plēves siltumnīcā audzētās vīnogas. Visbiežāk slimība redzama lapas abās pusēs – pelēkbalta apsarme. Ziedneši, ķekari ar ogām līdz zirņa lielumam un jaunie dzinumi izskatās it kā nobērti ar pelniem vai miltiem. Ogas sasprēgā, redzamas sēklas. Auga vecās lapas un nogatavojušās ogas neinficējas. Slimība ātri progresē, visu augu pārklāj pelēkbrūna pelējuma kārta, jūtams siļķu aromāts. Īstās miltrasas sēņu sporas pārziemo uz jaunajiem dzinumiem un zem pumpuru zvīņām.

Laicīgi neapkarojot šo slimību, vīnkoks pietiekoši nenobriest un ziemā var aiziet bojā. Pēdējā laikā, intensīvajos stādījumos postoša ir kļuvusi ābeļu īstā miltrasa, kas inficē arī dekoratīvās ābeles. Inficēšanās pazīmes redzamas uz lapām, ziedu sastāvdaļām, jaunajiem dzinumiem, kā arī augļiem ir tipiskās slimības pazīmes. Slimības ierosinātājs pārziemo lapu pumpuros un dažreiz arī ziedpumpuros. Pēc lapu plaukšanas miltrasa strauji attīstās uz lapām un jaunajiem dzinumiem, izskatās kā gaiša apsarme. Augam samazinās pieaugums, veidojas dažādas deformācijas, ja spēcīgi inficējas. Tad viss auga dzinums izskatās balts.

Īstās miltrasas attīstību un izplatīšanos veicina sabiezināti stādījumi un pārbagāts slāpekļa mēslojums, kālija un magnija trūkums augsnē. Ļoti bieži slimības cēlonis ir nesabalansēta mēslošana. Augu barošana caur lapām arī veicina inficēšanos. Ģenētiski, kultūraugu šķirnes dažādi reaģē un inficēšanos ar īsto miltrasu, izturīgākas ir vietējās, Latvijā veidotās šķirnes.

Ierobežošana

Ja iepriekšējā gadā vīnkokus ir skārusi īstā miltrasa, tad ir liela iespējamība, ka tā gaida labvēlīgus apstākļus, lai attīstītos. Tomēr, ja miltrasas pazīmes nav ļoti spēcīgas, speciālisti iesaka izmantot bioloģiskās metodes tās ierobežošanai. To dara tā: trauka vienu trešdaļu vai pusi piepilda ar satrūdējušiem kūtsmēsliem un piepilda ar siltu (+25–30 oC) ūdeni. Trauku jātur siltā vietā, piemēram siltumnīcā, un katru dienu apmaisa. Pēc 5-6 dienām traukā ir pietiekoši savairojušies saprofītie mikroorganismi. Caur smalku sietu izkāš šķidrumu un zaļā konusa fāzē veic pirmo miglojumu. Īstās miltrasas micēlijs ir laba barotne saprofītiem mikroorganismiem. Lai izsargātos no vēja pārnēsājamās infekcijas, pēc 5-7 dienām miglošanu atkārto.

Vissenākais līdzeklis aizsardzībai pret īsto miltrasu ir sērs. Dienās, kad temperatūra ir virs +20 oC, augu apputina ar sēra putekļiem. Dārzkopības veikalos nopērkamais sēra pulveris ūdenī nešķīst. Sēra pulveri lieto arī tīklērces apkarošanai siltumnīcās. Preparātiem ar sēru ir ierobežots apstrāžu skaits, jo tie iedarbojas arī uz derīgajām plēsējērcēm.

Pēc sentēvu metodēm miltrasas apkarošanai der arī miglojumi ar piena sūkalām, kas rodas piena pārstrādes procesa laikā. Pret īsto miltrasu tiek ieteikti un ir reģistrēti daudzi sēru saturoši fungicīdi. Vairāk par reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem var uzzināt mājas lapā www.vaad.gov.lv.

Sākumā, kad jaunajām lapiņām zūd dabīgais spīdums, lapas kļūst matētas un izskatās, ka vietām kāds būtu uzkaisījis miltus. Lai pārtrauktu slimības tālāku attīstību, lieto kādu no kontaktiedarbības fungicīdiem, kas satur varu vai sēru. Jāņem vērā, ka sēru saturošie preparāti ir iedarbīgi tikai tad, ja gaisa temperatūra lietošanas laikā ir vismaz +20 oC. Vēsā laikā šo preparātu efektivitāte ir zema.

Neīstā miltrasa (Plasmopara viticola)

Foto: Shutterstock

Neīstā miltrasa īpaši attīstās mitrā laikā, kad vidējā diennakts temperatūra ir augstāka par +13 oC un nokrišņu daudzums virs 10 mm diennaktī. Sēņu slimību dzīves ciklā noteikti ir sporu veidošanās fāze, kad attīstās īpašs sporu veids – zoosporas. Tās ir atsevišķas šūnas, kas klātas ar apvalku. Šīs zoosporas ātri kustas un nokļūst augu iekšienē, sevišķi patīk jauno augu rētas un plaisas. Šī inficētā auga vide ir ideāla sporu dzīvei, kas savukārt veido veģetatīvo organismu micēliju vai sēņotni.

Micēlijs izplatās ļoti ātri un jau otrajā, trešajā dienā ar to ir pārņemts viss augs. Slimās lapas sākumā ir vēl zaļas, taču vēlāk sāk nīkuļot un sagriežas. Virspusē parādās dzeltenīgi, taukaini plankumi, kas izplatās pa visu lapu. Bez hlorofila šīs lapas paliek tumši brūnas, sāk kalst un sabirzt, taču nezaudē spēju inficēt veselās lapas. Tajā pašā laikā inficētās lapas apakšpuse, kā arī negatavās ogas pārklājas ar baltu apsarmi. Infekcija pārziemo uz inficētajām, nobirušajām lapām. Ar miltrasu var inficēties daudzas augu grupas – dārzeņi, augļi, koki, krūmi, telpaugi un āra augi. Iestājoties sausam laikam, slimība piebremzē, taču nepazūd un tāpēc jāturpina cīņa ar jaunu izplatības vilni.

Ierobežošana

Miltrasas ierobežošana iespējama divos veidos: profilaktiski, kad izmantojam agrotehniskos pasākumus un aktīvi, kad jau tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi. Augu aizsardzību no jebkura veida slimībām ieteicams sākt ar profilaktiskiem pasākumiem, t.i. ievērot agrotehniku. Īpaši svarīgi tas ir, piemēram, bioloģisko augļu un dārzeņu saimniecībām, kuras vēlas izaudzēt ekoloģiski tīru produkciju, bez ķīmisko vielu izmantošanas. Piesardzības un profilaktiskie pasākumi gan dārzeņu, kā arī augļu un stādu audzētājiem ir līdzīgi.

Inficētās augu daļas iespēju robežās ir jānovāc un jāsadedzina, jo kompostējot tos, zoosporas saglabājas.

Augsne ir jāpārrok, ieteicamais minimālais dziļums ir 25-30 cm. Ja augi iepriekšējā gadā bija stipri inficēti, ieteicams augsni dezinficēt.

Obligāti ir jāievēro augu seka. Ja vairākus gadus pēc kārtas viena un tā pati kultūra tiek audzēta vienā vietā, paaugstinās saslimstības risks.

Jāievēro visas agrotehniskās prasības gan sējot, gan audzējot. Augi jāretina.

Veģetācijas periodā platības regulāri jāravē.

Dīgstus, profilakses nolūkos ieteicams apsmidzināt ar 0.5-1% bordo šķīdumu.

Koku un krūmu aizsardzība

Foto: Shutterstock

Īpaša vērība jāpievērš ražojošo augļu dārzu īpašniekiem. Pēc ražas novākšanas augsne zem kokiem un krūmiem jāatbrīvo no lapām un augu atliekām. Koku stumbrus (īpaši jauno) un skeletzarus rekomendē balsināt. Rudenī pēc pilnīgas lapu nobiršanas kokus dezinficējam, piemēram ar 2-3% vara sulfāta šķīdumu. Pumpuru plaukšanas stadijā koku, krūmu vainagus profilaktiski smidzinām ar 1% bordo šķīdumu.

Profilaktisku miglošanu veic pēc nepieciešamības arī vēlāk. Ja pavasarī, īpaši vīnogu plaukšanas laukā, ir slimības attīstībai piemēroti laika apstākļi un slimība vīnkokus bija skārusi arī iepriekšējā gadā, jāpielieto VAAD reģistrēti fungicīdi vai bordo maisījums. Pielietojamā šķīduma koncentrācija bordo maisījumam ko rekomendē speciālisti, ja pumpuri vēl nav sākuši plaukt, ir – 3-5%. Pārējā veģetācijas periodā – 0,75%.

Bordo šķidrums ir plaša iedarbības spektra fungicīds, kuram augu patogēnu rezistence nav novērota.

Svarīgi! Tā kā inficēšanās ar neīsto miltrasu notiek no lapu apakšpuses, tad augi rūpīgi jāapstrādā tieši no lapas apakšpuses.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!