Nomoka latvāņi, Kanādas zeltgalvīte vai Spānijas kailgliemezis? Aicina ziņot par invazīvo sugu izplatību Latvijā
Foto: Dabas aizsardzības pārvaldes foto

Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE-IP LatViaNature" tiešsaistes vietnē "Invazīvo sugu pārvaldnieks" saņemto ziņojumu skaits ļauj secināt, ka sabiedrības izpratne par svešzemju invazīvajām sugām un vēlme tās ierobežot pieaug.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Statistika liecina, ka kopš vietnes izveidošanas pērnā gada maijā līdz šī gada 24. augustam par novērotajām invazīvo sugu atradnēm Latvijā ir saņemti 2722 ziņojumi, kas jau šobrīd ir pārsniedzis 2021. gadā saņemto ziņojumu skaitu (802) vairāk nekā trīs reizes. Par invazīvajiem augiem saņemti visvairāk ziņojumi (2024) – pārliecinoši pirmajā vietā ir Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) ar 633 ziņojumiem, kam seko Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis) ar 247 ziņojumiem un vārpainā korinte (Amelanchier spicata) ar 144 ziņojumiem. Par invazīvajiem dzīvniekiem saņemti 698 ieraksti, visvairāk iedzīvotāji ziņojuši par Spānijas kailgliemezi (Arion vulgaris), par kuru saņemti 239 ziņojumi un melngalvas mīkstgliemezi (Krynickillus melanocephalus), par kuru saņemti 66 ziņojumi.

"Svešzemju invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē. Tās ir agresīva rakstura, bieži spēcīgākas par vietējām sugām un izjauc dabisko līdzsvaru, tā rezultātā izdzīvošana vietējām sugām, kurām ir svarīgas ekosistēmas funkcijas, ir apdraudēta. Ziņojumu sniegšana par invazīvo sugu novērojumiem ir ļoti vajadzīga un gaidīta – tā veicina agrīnu invazīvo sugu atklāšanu, kas ir būtiski šo sugu efektīvai pārvaldībai," norāda "LIFE-IP LatViaNature" invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska.

Vietnē "Invazīvo sugu pārvaldnieks" ir ērti ziņot par novērojumiem, vienlaikus iegūstot plašāku informāciju par invazīvo sugu atradnēm Latvijā. Taču, lai uzlabotu ziņošanas iespējas, ir izveidots arī mobilās lietotnes risinājums. Lietotne pati nolasa GPS lokāciju un darbojas tiešsaistes un arī bezsaistes režīmā. Taču ņem vērā, pirms dodies dabā, lietotne jāsagatavo darbam. Kā no izdarīt, uzzināsi uzstādīšanas instrukcijā šeit.

Iesniegtos novērojumus izskata un pārbauda Dabas aizsardzības pārvaldes sugu speciālisti, nepieciešamības gadījumā piesaistot citus ekspertus. Iegūtie dati tiek arī izmantoti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā. Apstiprinātās atradnes kļūst publiski pieejamas vietnē "Invazīvo sugu pārvaldnieks", un ar tām saistītie dati tiek uzkrāti valsts informācijas sistēmas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols".

Tags

Invazīva suga Spānijas kailgliemezis Kanādas zeltgalvīte Dabas aizsardzība Dabas aizsardzības pārvalde Latvāņi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form