Plūmju tinēju kāpuri iegraužas augļos (plūmēs, aprikozēs, ķiršos) un bojā tos, kauliņa tuvumā izgraužot ejas, norāda Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā. Izgrauztās ejas tie pilda ar ekstrementiem. Bojātie augļi paliek violeti, bet no ejas uz ārpusi iztek un sacietē dzelteni, caurspīdīgi un dzintaram līdzīgi sveķi. Beigu beigās bojātās plūmes sapūst vai sažūst un priekšlaicīgi nobirst.
Plūmju tinēju attīstību veicina silts un sauss laiks, silto vasaru dēļ tie pēdējos gados ir īpaši bieži sastopama problēma augļu dārzos.
Kā norādīts VAAD mājaslapā, pieauguši kāpuri ziemo blīvos kokonos uz plūmju stumbra mizas plaisās vai zemsedzē, savukārt plūmju ziedēšanas laikā pārziemojušie kāpuri (bargās ziemās kāpuri var aiziet bojā) iekūņojas. Kūniņu stadija ilgst aptuveni trīs četras nedēļas, un pēc tam tauriņi lido jūnija vakaros un naktīs, – īpaši aktīvi siltajā laikā. Mātītes dēj olas nedēļu pēc izlidošanas uz auglīšiem, bet retāk arī uz lapām. Pēc nedēļas izšķiļas kāpuri, kuri iegraužas augļos. Kāpuru attīstība ilgst aptuveni vienu mēnesi, pēc kuras tiek uzmeklētas ziemošanas vietas.
Plūmju tinēja dabiskie ienaidnieki ir parazītiskie plēvspārņi, plēsīgās blaktis, ziemojošie putni. Taču, lai tos sekmīgi ierobežotu, pie darba jāķeras arī pašiem. Pirmkārt, sistemātiski jāsavāc un jāiznīcina kritušie augļi. Rudenī ap koku stumbriem jārušina augsne, jāizmanto feramonu ķeramierīces un ķeramjostas, kā arī jāizmanto augu aizsardzības līdzekļi tauriņu lidošanas un kāpuru masveida šķilšanās laikā.
