"Kā cīnīties ar sūnām, kas noklājušas ābeļu un bumbieru stumbrus?" vaicā Gunārs Valmierā.
Uz vecāku augļu koku un krūmu stumbriem ļoti bieži aug sūnas un ķērpji. Tie turas pie koku mizas un pašam kokam nekādu kaitējumu nenodara. Šie organismi barojas no gaisa un vielām, kuras kā putekļi nokļūst uz mizas no apkārtējās vides. No koka tie barības vielas neņem. Ja šāds sūnu - ķērpju raksts šķiet skaists, to gluži mierīgi var atstāt, augļu kokiem tas netraucē. Tiesa, šajos veidojumos var paslēpties ziemojošie kukaiņi un to kūniņas, taču tie pārziemo arī no sūnām atbrīvotu koku mizas spraugās. Turklāt ne jau visi kukaiņi ir dārza kaitēkļi. Lietderīgāk ir dārzam piesaistīt putnus - tie izknābās visu lieko. Biezā sūnu slānī zaru žāklēs pietiek mitruma, lai tur sadīgtu arī koku vai nezāļu sēklas, bet arī par to nav jāuztraucas, jo izsals jau pirmajā ziemā.
Lai pēc ķērpjiem noteiktu, cik tīrs gaiss dārzā, tie ir jāpazīst. Ja uz koku mizas pārsvarā aug pelēkas un dzeltenas kreves - pelēkā leprārija un dzeltenais sienasķērpis (ksantorija), tas nozīmē, ka gaiss dārza apkārtnē ir piesārņots. Ja uz kokiem redzami arī ķērpji, kas veido pelēkus nokarenus vai sazarotus krūmiņus (ošu ramalīna, plūmju evernija, skropstainā anaptihija) vai pelēkas, ieapaļas pankūciņas (pūslīšu hipogimnija), tad gaiss dārzā ir tīrs vai ļoti maz piesārņots.
Pēc zaļajām sūnām par gaisa tīrību gan neko nevar secināt - ja koka zari ir pusēnā un mitruma pietiek, sūnas augs vienmēr.
Ja kokus vismaz laiku pa laikam miglo ar fungicīdiem (kaut vai ar Bordo šķīdumu) vai arī stumbrus balsina, sūnas un zarainie lapu ķērpji uz kokiem parasti neaug. Dzeltenais sienasķērpis gan aug, tas pacieš visu ko. Ja no ķērpjiem noteikti vēlas atbrīvoties, pirmais variants ir noberzt mizu ar asu birsti, pēc tam to var apsmidzināt (vai saslapināt no lejkannas) ar 1 - 3 % dzelzs sulfāta šķīdumu.