Valsts augu aizsardzības dienesta augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referante Linda Būcēna apkopojusi izplatītākās laputis un skaidro, kā tās apkarot.
Ābeļu zaļā laputs (Aphis pomi)
Ābeļu sarkanpangu laputs (Dysaphis devecta)
Plūmju-niedru laputs (Hyalopterus pruni)
Plaši izplatīta laputu suga, kura plūmēm ir ļoti kaitīga. Laputu sūcienu ietekmē lapas nedaudz deformējas, atpaliek augšanā, priekšlaicīgi nobirst un dzinumi pārstāj augt. Gadā attīstās 6-8 paaudzes. Ziemo olas uz viengadīgo zaru mizas pumpuru tuvumā. Vasaras paaudzes šīm laputīm sastopamas uz niedrēm.
Ķiršu-madaru laputs (Myzus cerasi)
Ķiršiem ļoti kaitīga laputu suga. Laputis sūc sulu lapu apakšpusēs. Kaitīgākas laputis ir saldajiem ķiršiem, jo tiem lapas no laputu sūcieniem stipri čokurojas, pārstāj augt gan lapas, gan dzinumi. Skābajiem ķiršiem lapas deformējas tikai nedaudz. Pie ļoti stipras laputu invāzijas nelietojama kļūst arī ogu raža, jo arī tās pārklājas ar laputu izdalījumiem, bojā gājušiem īpatņiem un kvēpsarmu. Gadā attīstās 6-8 paaudzes. Sākot ar trešo paaudzi, veidojas spārnotas mātītes, kas pārlido uz madarām. Septembra beigās vai oktobrī mātītes dēj ziemojošās olas uz viengadīgiem zariem. Ziemo olas uz jaunajiem ķiršu zariem pumpuru tuvumā.
Jāņogu sarkanpangu laputs (Cryptomyzus ribis)
Izplatīts jāņogu kaitēklis, kas var savairoties masveidā. Retāk bojā upenes. Laputu kolonijas barojas lapu apakšpusēs, sūcot augu sulu. Bojātās augu lapas stipri deformētas, maina tonējumu uz sarkanu nokrāsu. Gadā attīstās 8 – 10 paaudzes. Lapu plaukšanas laikā, no maija vidus līdz beigām izšķiļas kāpuri, kas barojas un bojā jaunās lapas. Uz jāņogām attīstās 2-3 paaudzes, bet pēc tam laputis pārvietojas un turpina baroties uz panātrēm, sārmenēm u.c. nezālēm. Septembra otrajā dekādē laputis atgriežas uz jāņogām, kur dēj olas, kas pārziemo uz jāņogu zariem.
Pupu laputs (Aphis fabae)
Ļoti plaši izplatīts un postīgs kaitēklis. Barības augi pavasarī un rudenī – irbenāji, segliņi, filadelfi; vasarā – dālijas, gerberas, gladiolas, kliņģerītes, kreses, krizantēmas, magones, mežvīteņi, salmenes, pupas, bietes, spināti, rabarberi u.c. Laputis un to kāpuri sūc augu sulu uz stublājiem un lapu apakšpusē. Lapas un auga galotnes deformējas, stublāji pārstāj augt.
Pavasarī 2-3 paaudzes attīstās uz augiem, kur ziemo oliņas (segliņiem, irbenēm un filadelfiem). Uz vasaras barības augiem attīstās 3-5 paaudzes. Mātītes rudenī pārlido atpakaļ uz ziemošanas augiem, kur tiek dētas olas, kas ziemo uz dzinumiem.
Rožu lielā laputs (Macrosiphum rosae)
Ļoti plaši izplatīts un postīgs rožu kaitēklis. Uz jaunajiem dzinumiem, ziedpumpuriem, lapu kātiem, kā arī jauno lapu apakšpusē izveido ļoti blīvas laputu kolonijas un sūc šūnsulu. Laputis augus nedeformē. Bojātie dzinumi vāji attīstās. Ziemojošu olu uz rozēm ik gadus ir ļoti maz. Laputis izšķiļas no olām apmēram aprīļa beigās. Līdz maija vidum jaunie kāpuri pieaug un kļūst par pieaugušām laputīm-dibinātājām, kas ik dienas dzemdē 3-8 kāpurus. Pirmajās 3-5 paaudzēs attīstās tikai bezspārnotās partenoģenētiskās mātītes, vēlāk – jūnija beigās un jūlijā – kolonijās attīstās spārnotās partenoģenētiskās mātītes. Daļa šo mātīšu pārlido uz nenobriedušiem rožu dzinumiem un izveido jaunas kolonijas, daļa migrē uz dažādiem lakstaugiem – asinszālēm, mīkstpienēm, baldriāniem, pēterenēm.
Laputu ierobežošana
Augiem jānodrošina labi augšanas apstākļi – optimāla kopšana, sabalansēts mēslojums.
Regulāri un rūpīgi jāapseko savus augus. Jo agrāk tiek pamanītas pirmās laputu kolonijas, jo agrāk var tās ierobežot – tas ir lētāk, vieglāk un videi draudzīgāk. Pirmos pamanītos dzinumus ar laputīm izgriež un likvidē.
Svarīgi laikus iznīcināt nezāles (panātres, māteres, sārmenes, madaras) dārzā, jo arī uz tām barojas un vairojas laputis. Piemēram, ķiršu-madaru laputis pēc barošanās uz ķiršiem pārlido un savu attīstību turpina uz madarām, bet jāņogu sarkanpangu laputs pēc barošanās uz jāņogām turpina baroties uz panātrēm, sārmenēm.
Lielu daļu no laputīm dārzā iznīcina putni – zīlītes, mušķērāji, mājas strazdi. Atbilstošu putnu būrīšu uzstādīšana dārzā pievilinās putnus, kas, savus bērnus barojot, no dārza izlasīs ļoti daudz nevēlamu kukaiņu. Zīlītes ir visčaklākās kukaiņu ķērājas, tās nolasa arī tinēju un zāģlapseņu kāpurus, kā arī bieži tiek manītas, knibinot zirgkastaņu raibkodes kāpurus no zirgkastaņu lapām.
Derīgo kukaiņu (mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, laputu lapsenītes, pangodiņi, plēsīgās blaktis, jātnieciņi, spožlapsenes, tumšlapsenes, trihogrammas, zirnekļi) pievilināšana dārzam ir ļoti efektīva un videi draudzīga metode laputu ierobežošanai. Mārītes un to kāpuri barojas ar laputu, lapu blusiņu u.c. dažādu kukaiņu olām un sīkiem kāpuriem. Viena septiņpunktu mārīte dienā apēd līdz 50 laputīm. Zeltactiņas un to kāpuri barojas ar laputu, bruņutu, lapu blusiņu un citu kukaiņu kāpuriem, olām. Viena zeltactiņa dienā apēd līdz 30 laputīm.
Derīgo kukaiņu pievilināšanai dārzam rudenī var izveidot un uzstādīt ''kukaiņu viesnīcas". Tas padarīs dārzu pievilcīgu derīgajiem kukaiņiem ziemošanai un jau agri pavasarī tie varēs uzsākt enerģiski rosīties pa dārzu un ierobežot kaitēkļus.
Derīgo kukaiņu pievilināšanai pavasarī dārzā var izveidot arī ziedaugu joslas un tajās audzēt kurvjziežu dzimtas (pelašķi, ilzītes, dadži, rudzupuķes, kumelītes, saulgriezes, biškrēsliņi), čemurziežu dzimtas (dilles, ķimenes) un sūreņu dzimtas (griķi, sūrenes, skābenes) ziedaugus.
Ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi jāizvēlas kā pēdējā kaitīgo organismu ierobežošanas metode, kad visas citas jau izmēģinātas un vēl aizvien gan raža, gan tās kvalitāte tiek apdraudēta. Laputu ierobežošanai var veikt smidzinājumu ar insekticīdu. Tas ir jādara ļoti apdomīgi, izvērtējot visus riskus, kas var rasties no ķīmiskā augu aizsardzības līdzekļa (AAL) lietošanas, un obligāti izlasot un izpildot visas AAL lietošanas instrukcijas prasības.
Saudzē vidi, sevi, savus tuviniekus un kaimiņus!
