Augļaugi lielākoties pārziemojuši labi, secina Dārzkopības institūta pētnieki

Institūtā pauda, ka bažas līdz šim radīja vēlā ziemas iestāšanās, kad augļaugu dziļā miera periods jau tuvojās beigām, savukārt pozitīvi ir tas, ka aukstuma periods bija salīdzinoši stabils, bez izteiktiem atkušņiem. "Līdz ar to ziemošana, iespējams, vērtējama kā laba. Tajā pašā laikā, jo tuvāk pavasaris, jo bīstamākas var būt pat jau vairs ne tik zemas temperatūras," norādīja institūta pārstāvji.

Tostarp institūtā minēja, ka ābeles, plūmes, ķirši un ogulāji būs pārziemojuši labi, bet laika apstākļi varētu nebūt bijuši labvēlīgi, piemēram, aprikozēm. Problēmas varētu būt radījusi sniega biezā kārtā uz nesasalušas zemes, veicinot stumbru un sakņu izsušanu, jutīgākiem augļaugiem.

Tāpat institūtā pauda, ka vietās, kur gaisa temperatūra ir bijusi zem mīnus 25 grādiem, iespējams, būs cietuši vasaras aveņu dzinumi, ko gan varēs manīt tikai tiem plaukstot.

"Arī kaitēkļiem stabila ziema, iespējams, būs palīdzējusi pārziemot," piebilda institūtā, skaidrojot, ka pērn masveidā savairojās lapkode, savukārt šogad tiek cerēts, ka aukstums būs ietekmējis kaitēkļu populāciju.

Papildus "Dārzkopības institūta" eksperti atzīmēja, ka sniegs noteikti uzlaboja mitruma apstākļus augsnē, taču izvirzīt drošticamas prognozes turpmākajam gadam ir grūti. Turklāt, kā skaidroja institūtā, praktiski par ražu var spriest, tikai tad, kad līdz tai ir tikts.

"Diemžēl ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē ražu un līdz ar to apgrūtinoši kaut ko paredzēt. Ražošanas periodiskuma dēļ, piemēram, ābelēm, konkrētā vietā un dārzā, zinot kāda raža bija iepriekš var izteikt prognozes par ziedēšanas intensitāti un līdz ar to ražu konkrētā sezonā," stāstīja "Dārzkopības institūta" pārstāvji.

Augļkopji, komentējot pavasarī veicamos darbus, skaidroja, ka, ja ir kādas aizdomas par ziemas radītiem bojājumiem, ar augļaugu vainagu veidošanu nevajadzētu steigties - tas dod lielāku iespēju vainagā kokiem atstāt dzīvotspējīgākos zarus. Tāpat tika skaidrots, ka bez ziemas laikapstākļiem, augļaugus ietekmē arī iepriekšējā gada ražas apstākļi, tostarp ražas slogs, mitruma nodrošinājums, fitosanitārie pasākumi un augu kopējais veselīgums.

Līdztekus dārzā ziemas periodā un sevišķi martā bojājumus ir paspējuši izdarīt meža dzīvnieki, tostarp zaķi un stirnas. "Bojājumi ir jāizvērtē, lai attiecīgi rīkotos - sakoptu brūces, atjaunotu augus un to zarus," piebilda institūtā.

"Dārzkopības institūts" ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienība. Institūts ir vadošais dārzeņkopības un augļkopības pētniecības centrs Latvijā, kas veic Baltijas ģeoklimatiskajiem apstākļiem piemērotu augu sugu selekciju, pēta videi draudzīgas audzēšanas sistēmas, izstrādā inovatīvus pārtikas produktus, veic bioloģisko pamatu pētījumus, kā arī rīko dažādus pasākumus un uzņem apmeklētājus ceriņu un augļu dārzā.