Augļu koku pumpuriem lielais sals neko sliktu nevarot nodarīt, jo tiem ir miera periods, lai arī siltais decembris tos varējis atmodināt no ziemas miega, skaidro augļkope. Daudz bīstamāka situācija var veidoties martā, ja pieturēsies liels sals, jo pumpuri var sākt pamazām raisīties, un tad sals var nodarīt pamatīgu skādi. Šobrīd daudz vairāk bažas rada tieši kailsals. Tā kā šoziem tikpat kā nav sniega, nav pasargāta augļu koku sakņu sistēma. Visjūtīgākie šajā ziņā esot ķirši un krūmi.
"Rīkojot zemniekiem seminārus, vienmēr atgādinu par nepieciešamību mulčēt apdobes vismaz 10 cm biezumā, kam var izmantot zāģu skaidas, kūdru, šķeldu vai mizu mulču. Tas pasargā stādījumus tieši no kailsala," uzsver Kursīte. Vēl reizi trijos gados viņa iesaka iestrādāt apdobēs kūtsmēslus, kuri trūdot izdala siltumu un tādējādi aizsargā arī saknes. Augļkope atgādina par nepieciešamību rudenī mēslot augļu dārzu ar kāliju un fosforu, kas pasargā stādījumus no izsalšanas, savukārt, agrā pavasarī vēlams atraust augsni un uzkaisīt slāpekli. Ziemā augļu koki varot ciest ne tikai no liela sala, bet arī no saules apdegumiem. Šajā nolūkā vēlams rudenī augu stumbrus piesegt ar niedrēm vai agroplēvi, kas pasargās tos no saules stariem un bojā ejas. Visi šie darbi ir jāpaveic savlaicīgi.
Zemnieku saimniecības "Eži" īpašnieks Pāvels Kavuns sarunā ar laikrakstu atzīst, ka šādiem ziemas apstākļiem neesot bijis gatavs, jo vairāk biedējot nevis lielais sals, bet gan sniega trūkums. Tieši kailsals augļu dārzam varot nodarīt vislielākos zaudējumus, jo kailsalā visnepasargātākās esot saknes, uzsver zemnieks. Pērn gaisa temperatūra bija nokritusi pat līdz mīnus 30 grādiem, bet bojā neaizgājis neviens kociņš, jo bijusi bieza sniega kārta, kas pasargājusi stādījumus no izsalšanas. Arī raža vasarā bijusi ļoti laba. Viņa 20 ha laukā aug ābeles, bumbieres un krūmmellenes, savus stādījumus viņš neesot speciāli mulčējis, taču rudenī atstājis nepļautu zāli, kas tagad izveidojusi dabisku aizsargslāni. Šobrīd mulčēt stādījumus jau esot par vēlu, turklāt tam vajagot arī ļoti daudz mulčējamā materiāla. Minerālmēslojuma ietekmi uz sala izturību zemnieks vēl neesot izpētījis, taču kāliju rudenī kociņiem dodot, jo tas augus padarot spēcīgākus. Kavuns stāsta, ka sala izturība lielā mērā esot atkarīga no potcelma. Viņa augļu dārzā vairums esot MM 106 potcelmi, kas ir īpaši piemēroti Latgales apstākļiem, taču izmēģinājis stādīt arī A2 potcelmus, kam pamatā ir 'Antonovkas' šķirne un daudz plašāka sakņu sistēma, līdz ar ko arī lielāka sala izturība. Vēl vairāk nekā ābeles no kailsala bīstas bumbieres. Pērn gan lielajā salā neviena nav gājusi bojā. Pagaidām vēl temperatūra neesot tik zema, arī stipru vēju neesot, taču bažas par augļu dārza izziemošanu esot nopietnas.
