Foto: Shutterstock
Divu lielisku ogu apvienojums – to viennozīmīgi var teikt par zemeņavenēm, kas jūlijā dārzniekus priecē ar savām stingrajām un košajām ogām. Daudziem šīs ogas ir kā pārsteigums, jo pierasts vien pie tradicionālajām zemenēm vai avenēm. Kā audzēt zemeņavenes un izmantot ogas uzturā, "Tavs Dārzs" stāsta entuziastiskā dārzniece Gunta Karitone no Jaunraunas.

Kā "Tavs Dārzs" pastāstīja Karitone, zemeņavenes (rubus illecebrosus) tiek sauktas arī par Japānas zemeņavenēm, balonogām un Tibetas avenēm. Zemeņavenēm ir aptuveni 30 līdz 60 centimetrus augsti krūmi, kuriem ziedēšanas laikā ir lieli un tīri balti ziedi. Savukārt jau jūlijā krūmos veidojas lielas, sarkanas un sulīgas ogas. Kā atzīmē audzētāja, ogas ir stingras un izcili greznas.

Taujāta par to, kas jāņem vērā, ja grib izaudzēt zemeņavenes savā dārzā, dārzniece norāda, ka tām vajadzīga drenēta, auglīga, vāji skāba augsne (pH 5,7 - 6,7), kā arī saulaina vieta. "Zemeņavenes ir aukstumizturīgas, var izturēt –34 grādus pēc Celsija," piebilst Karitone. Tāpat jāņem vērā, ka zemeņavenēm nepatīk vietas, kur ilgi uzkrājas ūdeņi. Šis augs vairojas ar sakņu atvasēm – gluži tāpat kā avenes. "Šo augu var uzskatīt par samērā agresīvu," atzīst dārzniece.

Foto: Shutterstock
"Zemeņaveņu dzimtene ir Japāna, kur tās izplatītas retos, gaišos mežos un kalnos 500 līdz 1500 metru augstumā," stāsta audzētāja. "Zemeņavenes pirmo reizi apraksta vācu ārsts botāniķis Vilhelms Olberss Fokss 1899. gadā. Pamazām tās no Japānas atceļo uz Eiropu, ASV un Kanādu, bet Eiropā tās 20. gadsimta sākumā izsauc īstu sajūsmu. Ap šo laiku arī tiek veikti nelieli pētījumi par šo augu, kur atklāj, ka tās bagātas ar A, B, C vitamīniem, bet vairāk īstu pētījumu nav." Kā apgalvo audzētāja, zemeņavenes ir ļoti populāras mums tuvajās kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. "Krievijā patlaban tās uzskata par retu, nezināmu augu, kas ieceļojis no Latvijas," atzīmē audzētāja.

Viņa pati zemeņavenes audzē jau sen, tāpēc šo gadu laikā izveidojies savs priekšstats par to audzēšanu, kā arī uzkrāta bagātīga pieredze. "Dzirdētas atsauksmes, ka zemeņavene ir negaršīga, pliekana un nevērtīga oga. Jā, katram garšas izjūtas ir savādākas un katrs ogas pielieto savādāk," norāda dārzniece. Viņai tās aug klajā un ļoti saulainā vietā. "Tā kā garšas aromāts veidojas pie pilnīgas ogu gatavības, tad varu teikt, ka man tās garšo! Ir gan saldas, gan ļoti sulīgas. Un to skaistais skats ir vienkārši kāŗdinošs!" uzteic Karitone,

Viņa arī mudina nebaidīties no tā, ka zemeņavenes ļoti strauji aug. "Ja jums ir zālājs, tad variet izveidot apaļu, lieluma ziņā pēc jūsu ieskatiem dobi – sastādiet apkārt dobei zemeņaveņu stādus un arī pa vidu, lai viss saaug glīti kopā. Tad, pļaujot zālāju, pļaujiet tik dobei apkārt," piebilst audzētāja, "zemeņavenes saaugs, bet zālājā neies, jo tiks regulāri iznīcinātas, bet jums būs fantastiski skaista dobe, kur būs prieks acīm un bauda vēderam – vispirms koši baltie, daudzie ziedi, bet jūlijā spilgtas, sarkanas ogas."

"Zemeņavenes ir Latvijā pieejamas, un droši tās ielaidīsim savos dārzos!" aicina audzētāja.

Foto: Shutterstock

Zemeņaveņu lietošana uzturā


Kā stāsta audzētāja, cilvēki zemeņavenes uzturā izmanto ļoti maz, bet, ja izmanto, tad ļoti vienveidīgi. Viņa norāda, ka saldētas ogas būs lielisks dekors kūkām un saldajiem ēdieniem. No tām var pagatavot arī ievārījumus, piemēram, var kombinēt vienas pašas, pievienojot citrona vai laima sulu. Tāpat dārzniece iesaka tās ievārījumā savārīt arī kopā ar parastajām avenēm, āboliem vai citiem augļiem. "Lieliski der apjoma palielināšanai," piebilst Karitone. Viņa arī norāda, ka zemeņavenes var droši pievienot arī smūtījos, piemēram, kopā ar banāniem vai spinātiem.

Audzētāja dalās arī ar salātu recepti, kurā izmantotas zemeņavenes.

Sastāvdaļas:

  • 2 vidēji tomāti;
  • buntīte sagrieztu lociņu (var arī citus zaļumus pēc ieskatiem, ar ne pārāk izteiktu garšu);
  • glāze zemeņaveņu;
  • sāls;
  • svaigi melnie pipari;
  • olīveļļa.

Tomātus sagriež nelielos gabaliņos, sagriež arī lociņus vai citus zaļumus. Pievieno zemenavenes, pārkaisa ar sāli, pipariem un pārslaka ar olīveļļu.

Šajā rakstā vari izlasīt Guntas stāstu par ziloņķiploku audzēšanu, kuru svars var sasniegt gandrīz kilogramu. Savukārt šeit vari lasīt par neparastās zelta mellenes audzēšanu, kuru Gunta iesaka lietot uzturā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!