Foto: Shutterstock
Pavasaris ir atnācis ar laikapstākļiem, kas ik pa laikam rāda savus untumus – reizēm spīd saule, citu dienu gāž kā no spaiņiem, bet vēl kādu dienu visa apkārtne ir ieskauta sniegputenī. Tāpat vietām vēl pavasarī ir jūtams ziemas mantojums – akās trūkst ūdens. To, ko varam sagaidīt no pavasara un ņemt vērā rušinoties pa augsni, padomos dalās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.

Rūpēties par mitruma nodrošinājumu

Kā skaidro LLKC eksperts, lai arī marts ir bijis nokrišņiem bagātāks nekā parasti, pilnībā pagājušā gada mitruma deficīts gruntsūdeņos nav atjaunojies. "Tas nozīmē, ka brīdī, kad pavasara augsnes apstrādes darbus varēs veikt, būs jārīkojas veikli, lai sēklu iestrādes dziļumā nodrošinātu optimālu mitruma režīmu," uzsver Narvils. Viņš arī martā prognozē pavasarīgu laiku, kas dienā gaiss iesils līdz +5 grādiem pēc Celsija, tiesa, reti būs dienas, kad termometra stabiņš pietuvosies +10 grādu atzīmei. "Tas gan nenozīmē, ka tur, kur ir labs mitruma režīms un liekie ūdeņi aiztecējuši, virskārta nevarētu apžūt tiktāl, ka varētu arī ko iesēt," piebilst LLKC eksperts. Viņš skaidro, ka tas gan attiecināms vien uz smilts un mālsmilts augsnēm. "Šādos apstākļos masveida sējas darbu uzsākšana nebūs iespējama, jo gaisa temperatūra ir par zemu. Pašlaik prognozes rāda, ka augsnes masveida apžūšana varētu sākties aprīļa vidū," atsaucoties uz prognozēm, klāsta Narvils.

Kas darāms augļu un ogu dārzos

Narvils vērš uzmanību, ka patlaban diennakts gaisa temperatūras ir pietiekamas, lai dārzos sāktos veģetācijas procesi. "Tādēļ ogu krūmu veidošana Kurzemē un Zemgalē ir beigusies, jo tādas kultūras kā upenes, sarkanās jāņogas, sausserži, kizili strauji briedina pumpurus, kas liecina, ka ir sākusies lēna barības vielu aprite," norāda speciālists. Viņš skaidro, ka miera periods ir beidzies arī kauleņkokiem, – tiem drīz sāks veidoties pumpuri un zaru veidošana jāpārtrauc. "Savukārt ābelēm un bumbierēm pašlaik ir īstais laiks vainagu veidošanai," iesaka LLKC eksperts.

Viņš arī iesaka ogulājus spēcināt kā ar minerālmēsliem, tā organisko mēslojumu, to iestrādājot apdobēs. "Lai arī augsnes virskārta jau visur ir vaļā, jāskatās, vai vietās, kur var uzbraukt ar tehniku, nepaliek acīmredzami riteņu nospiedumi. Ja tie veidojas, jānogaida, jo tādas "brūces" zemē veidot nedrīkst, – zem tām pastiprināti blīvējas augsne, kas var radīt ūdens iefiltrēšanās problēmas tālākajā veģetācijas periodā," pamāca Narvils.

Speciālists uzsver, ka tomēr ne visā Latvijā vērojama minētā situācija. "Pavasaris ir vienīgais gadalaiks, kas izteikti Latviju "pārsoļo", sākot no Kurzemes un Zemgales, tad tālāk uz priekšu pāri Daugavai – uz pārējo Latvijas daļu," piebilst Narvils, "atšķirības reģionos mērāmas pāris nedēļu ietvaros, tādēļ Vidzemē un Latgalē pašlaik vēl ir labas iespējas sakopt ogulājus un turpināt vainagu veidošanu augļu dārzos."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!