Brūni un raupji plankumi uz āboliem – kā cīnīties ar ābeļu kraupi
Foto: Shutterstock

Ābeļu kraupja (Venturia inaequalis) izplatību Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ik gadu novēro visos Latvijas ābeļu stādījumos. Āboli nav vizuāli pievilcīgi, tie ir klāti ar plankumiem, reizēm pat izskatās kā noklāti ar korķa kārtu. Kā ierobežot ābeļu kraupi, lasi raksta turpinājumā!

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Infekcijas avots ir iepriekšējā gada inficētās lapas, kurās sēne pārziemo. Ja ābelē pērn novēroti kraupja bojātie augļi un lapas, tad pastāv ļoti liela iespēja, ka arī nākamgad būs šī pati problēma. Tieši tāpēc svarīgi samazināt infekcijas materiāla daudzumu. To var darīt gan sezonas beigās, proti, rudenī, gan arī pavasarī.

VAAS iepazīstina ar ābeļu kraupja simptomiem:

  • uz lapām sākumā dzelteni, izplūduši, vēlāk brūni plankumi ar tumšu, samtainu apsarmi;
  • plankumu centrā audi atmirst un kļūst pelēki;
  • ja inficēšanās notiek pavasarī, plankumi ir lielāki, bet, ja vēlāk, vasarā, tad sīkāki;
  • plankumi labāk redzami lapas virspusē;
  • augļi, ja tie agri inficējušies, izveidojas kropli, bojājuma vietā augļi sacietē, pārkorķojas un saplaisā. Kraupja plankumi plīst, radot iespēju augļu puvēm (Monilia spp., Gloeosporium spp.) inficēt ābolus;
  • tiek inficēti ziedkāti un ziedi, kā rezultātā ziedi priekšlaicīgi nobirst un neveidojas augļi;
  • bojātās lapas un augļu aizmetņi priekšlaikus nobirst, inficētie augļi slikti uzglabājas, tos pastiprināti bojā augļu puves.

Primārā infekcija Latvijas apstākļos norit maija sākumā, pietiekami siltā mitrā laikā. Kad gaisa vidējā temperatūra sasniedz +15 līdz +17 grādus pēc Celsija, izlido askusporas. Tā kā visas sporas nenogatavojas vienlaicīgi, tad, atkarībā no laika apstākļiem, primārā inficēšanās var ilgt no trīs nedēļām līdz pāris mēnešiem. Primārajā infekcijā askusporas lido kilometriem tālu. Vēlāk, kad vecās lapas ir satrūdējušas, ābeļu vainagā turpinās tikai sekundārā infekcija, kas notiek tikai vainaga robežās ar sēnes konīdijām – no inficētajām lapām uz veselām lapām un augļiem.

Kādi ir slimību veicinošie faktori? Ieņēmīgākas ābeļu šķirnes, mitrs, miglains un lietains laiks, it īpaši maijā-jūnijā, kā arī nekopti un neveidoti augļu koku vainagi.
Ieteikumi, kā pasargāt ābeles no slimības izplatības:

  • vēlams stādīt pret kraupi izturīgākas šķirnes;
  • šķirnes stādījumos jāgrupē pēc ienākšanās laika un šķirņu izturības;
  • ābelēm jārada maksimāli labi augšanas apstākļi (jānodrošina izgaismoti skraji vainagi, jānodrošina optimāls mitruma režīms, kā arī jānodrošina ar barības vielām);
  • jālikvidē bojātie augļi un lapas.

Šajā rakstā vari aplūkot izplatītākās ābeļu slimības un kaitēkļus, kas iecienījuši kokus, bet šeit vari uzzināt citu augļu koku izplatītākās slimības un gūt padomus to ierobežošanai.

Raksta tapšanā izmantota informācija no VAAD informatīvās rokasgrāmatas "Ābeļu un bumbieru slimības un kaitēkļi."

Tags

Augļu dārzs Augļu koki Dārzs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form