Aplūkojot lasītājas atsūtīto cidonijas foto, Viktorija Bergmane spriež, ka šim stādam par vienu gadu ir nokavēta stādīšana. ''Jaunajam stādam ir jābūt vienam spēcīgam virszemes dzinumam (25–40 cm garam), un mietsaknei ir jābūt no 25 līdz 30 cm garai. Cidonijas ir mazprasīgs krūms, bet nokavētā stādīšana var izpausties tieši šādi, kā redzams bildē,'' skaidro speciāliste.
Cidonijām ir ļoti dziļa sakņu sistēma, kas vidēja vecuma augam (3–4 gadus) var sasniegt pat 2 metru dziļumu. Kā redzams bildē, šim cidoniju stādam ir pilnvērtīgi trīs virszemes dzinumi, tātad tam ir jau 2 gadi. Dārzkopības speciāliste gan skaidro, ka pārstādīšanai jaunā vietā ir par vēlu, jo šāda stāda saknei būtu jābūt vismaz 35 cm garai. Šis cidoniju stāds bojā neaizies, bet, visticamāk, tā arī nīkuļos gadu no gada, lēš Viktorija.
Speciāliste iesaka izmēģināt šādus variantus:
- Apgriezt šo stādu, atstājot stumbenīti 7 cm virs zemes (veidosies līdzsvars starp sakņu sistēmu un virszemes daļu). To darīt vēl nav par vēlu.
- Vērot, kas notiek līdz rudenim – dzinumiem būtu jāizaug līdz 70 cm gariem. Ja tas tā nenotiek, diemžēl cidoniju nāksies raut ārā, jo brīnumi nenotiek.
- Septembra beigās iestādīt viengadīgu stādu un rīkties, kā augstāk minēts.
Krūmcidoniju stādīšana
Cidonijas ieteicams stādīt ļoti agri pavasarī, vai vēl labāk – rudenī. Vēlams izmantot divgadīgus stādus, kuru virszemes daļa ir vismaz 15 cm gara un ar kuplu sakņu sistēmu. Attālums starp augiem (stādot rindās) var būt 2–3,5 m, bet košumdārzos jāievēro attālums no 0,8 līdz 1 metram. Attālumam starp stādiem jābūt 1,2–1,5 m, jo vienas vasaras jaunie dzinumi izaug no 0,70 līdz 1,20 m, un tie satiekas savā starpā ar atliektiem galiem.
Cidonijas audzē saulainās, atklātās vietās. Krūmam patīk vidēji skāba augsne, noderēt vidēji smags smilšmāls vai mālsmilts, bet nav pieļaujams blīvs un necaurlaidīgs māls. Krūmu augšanas sākumā cītīgi jācīnās ar nezālēm, šim nolūkam var izmantot sasmalcinātu zaļās zāles mulču 10 cm biezā slāni. Šī metode pasargā no augsnes izžūšanas, neaug nezāles, satrūdot mulčai, augs pakāpeniski saņem barības vielas.
Krūmus ieteicams veidot, izgriežot visus bojātos un tos zarus, kas sabiezina krūmu un aug virzienā uz centru, veicinot tā noēnošanu. Atstāj pēc iespējas jaunākus divu un trīs gadu zarus. Nav vēlami arī tādi zari, kas guļ tieši uz augsnes.
Pavasarī katru stādu apgriež un atstāj virs zemes četrus pumpurus vai apmēram 7 cm garu stumbenīti. Stādam pamodīsies snaudošie pumpuri, kas arī veidos pilnvērtīgus zarus, kurus atkal nākamajā pavasarī būs jāapgriež ne mazāk kā par 30 procentiem no katra zara garuma. Tas ir nepieciešams, lai veidotos sazarojums.
