Dārza darbu kalendārs: augļu un ogu dārzs martā  (1)

Savā ziņā dārza darbu maratons ir sācies agrāk nekā citus gadus. Arī stādu audzētāji jau no marta sākuma, mēnesi agrāk nekā citus gadus, stādu plačos piedāvā atrast sev tīkamāko augļu koka vai ogulāja stādu. Stādīt var un vajag, tikko zeme ir vaļā. Ja no tāda viedokļa skatās, tad daļā valsts stādīt varēja visus ziemas mēnešus. Stādīt kailsakņu stādus var līdz brīdim, kad tie sāk plaukt. Jo agrāk iestāda, jo labāk ieaugsies. Visbiežāk tie agrākie ir ogulāji – upenes, jāņogas, ērkšķogas, saldie ķirši. Tomēr, lai tik agri iestādītu, stādījuma vietu jau vajadzēja sagatavot rudenī, to dziļi izirdinot, līdz pat divu lāpstu dziļumam, atbrīvojot stādīšanas vietu vismaz metra, divu metru rādiusā no daudzgadīgo nezāļu sakneņiem, kā arī bagātinot augsni ar kādu auglīgāku materiālu, piemēram, kompostu. Tad pavasarī atliek vien attiecīgā dziļumā parakt bedri, lai brīvi noteiktā dziļumā izvietotu stādu saknes. Tas darāms arī pavasarī, gatavojot vietu stādīšanai. Jāatceras, ka ogu krūmi stādāmi nedaudz dziļāk, nekā tie auguši kokaudzētavā. Tiem augļu kokiem, kuriem potcelms ietekmēs koka augumu (pundurkoki un puspundurkoki), stādot potējuma vieta jāatstāj virs augsnes. Ja kokaudzētavā šķirne acota pietiekami augstu, tad arī, šo koku stādus stādot dziļāk, nekā tie auguši kokaudzētavā, veidosies kuplāka sakņu sistēma. Citus augļu koku (bumbieru, plūmju, ķiršu) stādus uz sēklaudžu potcelmiem stādām tā, lai potējuma vieta būtu līdz ar augsni vai nedaudz dziļāk, rēķinoties, ka augsne stādījuma vietā var sēsties. Tas vairos sekmes vēlāk cīniņā ar potcelmu atvasēm.

Viens no svarīgākajiem darbiem, kad kociņš ir iestādīts, ir tā noīsināšana, lai veicinātu augšanu un arī zaru veidošanos. To kokiem darām apmēram viena metra augstumā. Zari būs ieveidojami, sākot ar 80 centimetru augstumu. Ja stāds jau ir ar zariem vajadzīgajā augstumā, tad arī zari, līdzīgi kā galotne, ir īsināmi. Zarus parasti īsina par kādu trešdaļu, ja vien dzinumu pieaugums ir pietiekams. Zariem jābūt vismaz diviem. Ja tas ir tikai viens, to labāk nogriezt un sākt koka veidošanu tāpat kā nezarotu vicu. Ieveidojot ieplakanu vainagu, būs vajadzīgi kādi divi līdz četri pamatzari ar platiem atzarošanās leņķiem norādītajā augstumā. Pārējie – sīkākie, šauriem leņķiem –, lai lieki nesarežģītu šo nodarbi, izgriežami. Ja tie ir ogulāji ar vienu vai vairākiem zariem, arī tie ir īsināmi pēc iestādīšanas – tā, lai virs augsnes paliktu katram zaram ne vairāk kā četri plaukstoši pumpuri.

Šis dārzā būs laiks, kad griešana, zaru īsināšana, vainagu retināšana veicinās augšanu. Tas vienmēr jāpatur prātā, pirms ķeramies pie koku veidošanas, – jāizvērtē, kur un kam to vajag. Noteikti kokiem izgriežami tie zariņi, kur vēl būs klāt pērnās ražas bojāto augļu mūmijas. Lai mazinātu pūstošo augļu daudzumu dārzā, nepietiks vien ar to notraukšanu no zara. Ja nu kādam pērnajam dzinumam tagad vēl turas klāt lapas un tas pat ir izlocīts, tās ir skaidras pazīmes, ka to bojājušas laputis, un, iespējams, tās tur pat ziemo. Labākais, ko šobrīd var darīt, šos dzinumus izgriezt vai vismaz nogriezt to izlocītos galus, pēcāk tos sadedzinot. Rudens avenēm visi dzinumi nogriežami līdz zemai, ja vien tas nav jau iespēts. Tāpat arī vasaras avenēm pēdējais brīdis tikt vaļā no pērn ražojušajiem dzinumiem, atstājot spēcīgākos jaunos dzinumus.

Ja upenēm pumpuri tā īsti vēl nav saplaukuši, tad mazdārziņā būtu pēdējais brīdis aplasīt no dzinumiem apaļākos un resnākos pumpurus – tās ir pazīmes, ka tos pārņēmuši pumpuru ērču tūkstoši. Savācam un dedzinām. Mazdārziņā dažiem krūmiem tas ir iespējams. Šie pumpuri tāpat neplauks, bet tā mēs mazināsim šo sīko kaitnieku turpmākos postījumus, kas šķirnei no šķirnes var atšķirties.

Maratons dārzā tāpēc, ka veicamo darbu uzskaiti varētu turpināt katrs pats – ko parušināt, lai saglabātu augsnē mitrumu, ko mulčēt. Varbūt jāpadomā par dārznieku mazo draudziņu – sīkputnu – mītnēm to ligzdošanai, būrīšiem zīlītēm u. c. Iestājoties siltākiem apstākļiem, kad aukstums vairs nav paredzams, augiem aktīvās augšanas uzsākšanai kā pamudinājums dodams, ierušinot apdobē, tiem viegli uzņemams mēslojums, kur slāpeklis būs nitrātu formā. Atliek vien piebilst, ka nevajadzētu ar darbiem un aktivitātēm pārspīlēt, jo tas taču maratons, ne sprints.

Dārzniekam maratons jau nekad nebeidzas, tas turpinās arī mierīgākā laikā, kad iepazīst šķirnes, jaunumus, vērtē un izgaršo pērno ražu savos krājumos. Tāpat, gatavojoties aktīvākam posmam, ir iespēja mācīties, skatīt citu pieredzi, iemēģināt roku koku veidošanā un ne tikai.

Lūk, arī Dārzkopības institūtā pavasaris liek par sevi manīt!