Soja (Glycine max (L.) Merr.) ir viengadīgs īsās dienas tauriņziežu dzimtas pākšaugs, bet pieredze liecina, ka arī Latvijas platuma grādos to iespējams izaudzēt, jo selekcijas procesā tiek veidotas dienas neitrālas šķirnes. Dārzeņu soja pēc botāniskās nomenklatūras ir tā pati soja, kas tiek izmatota graudu ieguvei.
Dārzeņu soja ir sojas paveids, kas no sojas atšķiras ar lielākām sēklām, kam ir patīkama garša 80 procentos gatavības fāzē, kad pākstis tik tikko sāk krāsoties dzeltenas. Bieži dārzeņu soju sauc par edamami. Šo apzīmējumu biežāk lieto pārtikas produkta kontekstā. Audzēšanas un auga kontekstā pareizāk būtu lietot apzīmējumu dārzeņu soja.
Iespējams izaudzēt arī Latvijā piemājas dārziņā
Latvijā ar graudu sojas ieviešanu sēklu ieguvei un kolekcionēšanu pagājušā gadsimta sākumā nodarbojās Pēteris Dindonis. Latvijā bijušas pat vietējās izcelsmes sojas šķirnes. Šīs šķirnes joprojām tiek uzturētas ģenētisko resursu kolekcijās. Komerciālos nolūkos soju Latvijā audzē vairākās saimniecībās, dažkārt arī piemājas dārziņos. Dažādu iemeslu dēļ Latvijā sojas popularitāte pieaug lēni. Viens no iemesliem ir tas, ka bieži patērētājiem soja asociējas ar ģenētiski modificētu pārtiku. Bet, īpaši runājot par dārzeņu soju, nekādā gadījumā nav runa par ģenētiski modificētu soju. Līdz šim piedāvājumā esošās sojas šķirnes ir tradicionāli veidotas, neizmantojot ģenētisko modifikāciju.
Mēs Dārzkopības institūtā dārzeņu soju iepazinām 2014. gadā, kad iesaistījāmies Zviedru institūta finansētā projektā. Dārzeņu sojas ieviešanai Latvijā realizēti vairāki pētījumi, kur novērtēta tās augšana un attīstība, ražas un tās kvalitāte dažādu agroekoloģisko faktoru ietekmē. Pierādījies, ka varam mūsu klimatiskajos apstākļos iegūt pietiekami augstu ražu, kas variē pa gadiem atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un agrotehniskiem paņēmieniem.
Foto: Privātais arhīvs
Viens no galvenajiem novērojumiem – ja nav iespējams nodrošināt regulāru apūdeņošanu sējumā, drošāks variants ražas ieguvei ir dārzeņu soju audzēt ar dēstu, un papildus tas dos drošību, ka rudens salnas negatīvi neietekmē pākšu izskatu, kas ir viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem, jo raža tiks iegūta agrāk. Projektos tika iesaistītas dažas zemnieku saimniecības, kas pozitīvi novērtēja iespēju palielināt piedāvāto dārzeņu klāstu pircējiem, kā arī turpina audzēt dārzeņu soju un piedāvāt to pircējiem uz vietas saimniecībā un tirgos.
Olbaltumvielām bagātākais pākšaugs
Dārzeņu soja kļūst arvien populārāka tās augstās uzturvērtības un labo garšas īpašību dēļ. Līdzīgi kā soja, arī dārzeņu sojas pupiņas satur daudz olbaltumvielu – krietni vairāk nekā citi pākšaugi, ko lietojam ikdienas uzturā. Ja zirņiem tās ir ap pieciem procentiem, pupiņām ap 20 procentiem, tad sojas pupiņām to ir ap 40 procentiem. Turklāt tās olbaltums organismā labi asimilējas, tas ir līdzvērtīgs dzīvnieku olbaltumvielām, tādēļ cilvēki, kas uzturā nelieto gaļu, lai uzņemtu organismam visas nepieciešamās vielas, uzturā krietni vairāk patērē ēdienus uz sojas bāzes.
Soja tiek arī uzskatīta par diētiskāku produktu, jo, salīdzinājumā ar pupiņām un zirņiem, sojas pupiņās ogļhidrātu ir uz pusi mazāk. Soja satur arī daudz vitamīnu (A, B1, B2, B3, B6, P, K, E, C), kalciju, dzelzi un citas vērtīgas minerālvielas. Dārzeņu soju galvenokārt patērē kā uzkodu vai sastāvdaļu zupām, salātiem, sautējumiem. Tradicionāli dārzeņu soju uzturā lieto pēc 3–7 minūšu novārīšanas sālsūdenī. Tai ir salda, nedaudz rūgtena garša, ko reizēm raksturo kā riekstu garšu. Uzglabāt edamami var saldētu. Ieteicams pirms uzglabāšanas un sasaldēšanas to blanšēt 5–7 minūtes karstā ūdenī (70–100 grādos). Blanšēšana deaktivizē fermentus, tādējādi pagarinot uzglabāšanas laiku, kā arī uzlabo aromātu un faktūru. Tā kā edamame ir barojoša un bagāta ar uzturvielām, tā tiek uzskatīta par funkcionālu pārtiku.
Citu valstu klīniskos pētījumos pierādīts, ka tajā esošie izoflavonoīdi samazina holesterīna līmeni, tādējādi mazinot risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, tāpat mazina dažu vēža formu risku, mazina diabētu, osteoporozi un samazina menopauzes simptomus.
Sēklu pieejamība ir jautājums, ka vēl ir risināms. Ar graudu soju tā nav problēma, bet ar dārzeņu soju ir. Mēs līdz šim sēklas esam pasūtījuši no Amerikas un Vācijas. Pakāpeniski arī Eiropā palielinās sēklu piedāvājums. Ceram, ka ar laiku varēs ieraudzīt, ka arī Latvijā lauksaimniecības preču tirgotāji/izplatītāji to piedāvās. Ja ir garāks rudens, siltumnīcā var pagūt arī iegūt paši savas sēklas, lai ir turpmākajos gados tās vairs jāpasūta.
