Senos muižas parkos un dārzos noteikti atrodams kāds riekstkoks, jo tie arī Latvijā audzēti jau labi sen, turklāt, tā kā šie koki ir izturīgs pret dažādām slimībām un kaitēkļiem, tad tie labi saglabājušies līdz pat mūsdienām. Savvaļā šo karalisko riekstkoku var atpazīt pēc gaiši pelēkās mizas, nepāra saliktām lapām un, protams, riekstu augļiem, kas parasti izauguši zaros septembrī, oktobrī.
Interesanti, ka šis riekstkoks no visiem pārējiem atšķiras ar to, ka gatavie, zaļie bumbuļi sadalās un rieksts brīvi nokrīt zemē. Šis auglis ir kaulenis, ko sarunvalodā pieņemts dēvēt par valriekstu jeb grieķu riekstu. Rieksta kodols sastāv no četrām daļām, kas visas krokotās formas dēļ atgādina cilvēka smadzenes, turklāt netiešā veidā tam ir pat visai liels pamats, jo valrieksti satur daudz vērtīgu vielu, kas uzlabo arī smadzeņu darbību un sirds veselību. Vairāk par valrieksta veselīgajām īpašībām, lasiet šeit.
Visbiežāk savvaļā šie riekstkoki sastopami Dienvideiropā un Āzijā, taču arvien vairāk šo eksotisko augu audzē arī Latvijas dārzos, jo ne viena vien stādaudzētava piedāvā to stādus. Ja vēlies pats izaudzēt riekstkoku, tad var izmantot gatavu valriekstu, kas jau atdalījies no zaļā apvalka, iestādīt augsnē, aptuveni 10 centimetru dziļumā, kādā saulainā vietā, kas nav ļoti vējaina. Taču, iestādot dārzā riekstkoku, jārēķinās ar to, ka ražas laiks tik drīzi nepienāks, jo augļus tas sāk dot tikai no 10-12 gadu vecuma, taču, tā kā koks ir ilgmūžīgs, tad jebkurā gadījumā tas būs vērtīgs mantojums nākamajām paaudzēm.
