Iesaka eksperte: seši neparasti, bet augļus dodoši augi dārzam
Foto: Shutterstock

Kas gan var būt labāks par pašu izaudzētām ogām dārzā! Lai gan esam pieraduši pie zemenēm, mellenēm, jāņogām vai upenēm – ir vēl citi augi, kas ir mazāk zināmi, bet priecē ar augļiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Tavs Dārzs" sešus neparastus, bet augļus dodošus augus iesaka Zaļenieku kokaudzētavas Rīgas filiāles "Labklājības dārzi" vadītāja Kristiāna Komina-Parfenoviča. Rakstā tālāk lasi katra auga aprakstu, kā arī ieteikumus, lai augs dārzā justos labi un priecētu ar ražu!

Parastais kizils (lat. Cornus mas)

Augļus var lietot svaigus, žāvēt, saldēt, kā arī izmantot pārstrādē, piemēram, gatavojot ievārījumos.
Kizila ogas ir sarkanas līdz rozā, iegarenas, ar skābeni saldu garšu. Raža nogatavojas septembrī, oktobrī. Starp citu – ļoti dekoratīvs augs agri pavasarī, zied pirms lapu plaukšanas dzelteniem ziediem. Augsnes ziņā neizvēlīgs, laba ziemcietība.

Kizils ir svešapputes augs, tāpēc trīs līdz četru metru attālumā jāstāda vismaz vēl viens kizila stāds.

Iesaka eksperte: seši neparasti, bet augļus dodoši augi dārzam
Foto: Shutterstock

Kizils ziedēšanas laikā:

View this post on Instagram

A post shared by Ian Trought (@ian_trought) on Feb 3, 2020 at 4:48am PST

Baltais zīdkoks (lat. Morus alba) un melnais zīdkoks (Morus nigra):


Latvijā vispopulārākais ir baltais zīdkoks, jo mūsu klimata apstākļos ir visizturīgākais.
Zīdkoka ogas ir ļoti garšīgas un arī ļoti veselīgas, turklāt žāvētas var ilgi uzglabāt. Ogas var būt gan bēšīgi sarkanas, gan tumšas.

Lai zīdkoki apputeksnētos un būtu raža, jāstāda divi koki. Jāņem vērā, ka attālums starp tiem nevar būt lielāks par 100 metriem.

Iesaka eksperte: seši neparasti, bet augļus dodoši augi dārzam
Foto: Shutterstock
Baltais zīdkoks.


Iesaka eksperte: seši neparasti, bet augļus dodoši augi dārzam
Foto: Shutterstock
Melnais zīdkoks.

Ēdamais sausserdis (Lat. Lonicera edulis) un kamčatkas sausserdis (Lat. Lonicera kamtschatica):


Stādaudzētavu piedāvājumā ir daudz un dažādu šķirņu. Pēc krūma izmēriem un ogu nogatavošanās laikiem un ogu lielumiem vēlams izvēlēties sev tīkamākos vismaz divus, trīs dažādu šķirņu sausserža stādus. Ogas ir gardas, tajās ir tikpat C vitamīna, cik vērtīgāko šķirņu upenēs. Ogas satur arī citus vitamīnus – pektīnvielas, organiskās skābes, minerālvielas, flavonoīdus, turklāt daudzas no šīm vielām ir iedarbīgi antioksidanti. Augļus var lietot svaigus, žāvēt, saldēt, kā arī izmantot pārstrādē, piemēram, izmantot ievārījumos vai sulās.

Kamčatkas sausserdis:

View this post on Instagram

A post shared by Martin Blum (@hofblum) on May 3, 2020 at 10:25am PDT


Latvijas kivi jeb aktinīdijas

Latvijas kivi jeb aktinīdijas ir vasarzaļas liānas ar stumbru, kas stiprinās pie balsta, to apvijot. Šim augam nepieciešamas auglīgas augsnes un pietiekams augsnes mitrums. Ātraudzīgas, labāk aug ēku dienvidaustrumu, dienvidrietumu pusē. Stādot, labāk nomulčēt. Latvijā biežāk sastopamā ir parastā jeb Mandžūrijas aktinīdija Lat. Actinidia kolomikta).

Jāņem vērā, ka, ja stādāt divmājnieku aktinīdijas, tad vajadzīgi gan sievišķie, gan vīrišķie stādi, lai notiktu apputeksnēšanās. Viens vīrišķais augs spēj apputeksnēt līdz pat astoņiem sievišķajiem aktinīdijas augiem.

Ogas ir 2 līdz 3 centimetru garas un 1 līdz 1,5 centimetrus platas, iegarenas, pēc garšas saldskābas līdz saldas. No vienas liānas var novākt 1,5 līdz 5 kilogramus ogu. Zied jūnijā, jūlijā, pirmā raža ienākas trešajā vai ceturtajā gadā pēc stādīšanas, bet ogas ienākas aptuveni 2 mēnešus pēc ziedēšanas.

Iesaka eksperte: seši neparasti, bet augļus dodoši augi dārzam
Foto: LU Botāniskais dārzs
Parastā aktinīdija.

Tags

Augļu koki Dārzs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form