Iznīcinošā sērga - ķiršu mēris

Kauleņkoku pelēkā puve (Monilia laxa) jeb ķiršu mēris ir ļoti bīstama slimība, kas ne vien iznīcina lielu daļu ražas, bet bojā arī pašus kokus. Sešdesmitajos gados Latvijas dārzos šā iemesla dēļ iznīka lielākā daļa skābo ķiršu, sevišķi Kazdangas ķirši. Pret šo slimību imūnu šķirņu nav. Galvenokārt cieš skābie ķirši, bet tā var skart arī saldos ķiršus, plūmes, aprikozes. Skābajiem ķiršiem saslimst jau ziedi, pārējām kultūrām parasti nopietnākie bojājumi sākas augļu stadijā.

Slimības ierosinātāji pārziemo bojātajos dzinumos zem mizas. Agri pavasarī, kad laiks ir vēss (+5...+15 °C), vēl jo vairāk, ja bieži līst, sporas pāriet uz ziedpumpuriem. Tieši tāds laiks bija šopavasar. Ziediem atveroties, sēne bojā drīksnu, cauri zieda kātiņam iekļūst zaros un ieaug dziļāk koksnē. Bojājumu vietās ziedu pušķi kļūst brūni, sāk sveķot. Jaunie dzinumu gali nobrūnē, lapas kāsī noliecas uz leju, uz robežas ar veselo mizu veidojas plaisas, sveķi. Ar lietu un vēju sēnes sporas inficē arvien jaunus zarus un augļus. Bojātās ogas nenobirst, bet uz tām ir iegrimušas, brūnas bedrītes. Līdzīgi izskatās arī ar parasto augļu puvi (Monilia fructigena) bojātās ogas. Bieži abām šīm puvēm piepulcējas vēl dažas citas agresīvas sēņu slimības.

Vispirms nekavējoties jāizgriež un jāiznīcina visi pamanītie atmirušie vai sveķojošie zaru gali un ziedu čemuri. Griež līdz veselai gaišai koksnei un brūces apsmērē ar Lerānu. Bojājumi parādās ne vien pavasarī, bet arī vasarā. Ja koku miglo, brūces var neapsmērēt. Koku, kuram bojāti visi zari, lietderīgāk nozāģēt, lai mazāk slimotu citi.

Dārzā neiztikt bez miglošanas ar fungicīdiem. Pirmo reizi to dara agri pavasarī pumpuru briešanas laikā vai vēlu rudenī pēc lapu nobiršanas, izmanto vara preparātus. Der 1 % Bordo šķidrums vai Čempions 0,5 % koncentrācijā. Nākamā apstrāde jāveic neilgi pirms ziedēšanas, kad ziedpumpuri ir apaļi un balti, bet vēl nav atvērušies. Tad izmanto Efektoru 0,08 - 0,1 % koncentrācijā. Lai pasaudzētu derīgos kukaiņus, ziedēšanas laikā miglot nedrīkst. Tūlīt pēc noziedēšanas vēlreiz apsmidzina ar Efektoru vai arī ar 0,05 % Horusu. Labāk preparātus mainīt, tad mazāk iespēju, ka dārzā izveidosies izturīgas slimību rases.

Jāievēro divas būtiskas lietas:

no pēdējās miglošanas līdz ogu vākšanai jāpaiet vismaz 28 dienu nogaidīšanas laikam, ļoti vēlams ar ogu ēšanu paciesties vēl kādu nedēļu ilgāk;

ar Horusu vērts miglot tikai tad, kad kokam jau ir pilnīgi izplaukušas zaļas lapas, jo tas iesūcas caur tām. Horuss spēj gan pasargāt no inficēšanās, gan mazliet pat izārstēt jau sākušos slimību arī zem mizas, kur citi preparāti nespēj tikt klāt.

Par pārējiem miglojumiem ir jāizlemj atkarībā no situācijas dārzā. Ja vasara ir lietaina un arvien atrodami jauni atmiruši zaru gali, var smidzināt fungicīdus arī uz augļaizmetņiem, bet katrā ziņā - ievērojot nogaidīšanas laiku.

Ja slimības pazīmes nav redzamas, labāk apstrādi atlikt un izmantot Efektoru vai Horusu pēc tam, kad ogas jau novāktas. Kopējais miglojumu skaits ar abiem šiem preparātiem nedrīkstētu pārsniegt trīs reizes (neieskaitot apstrādes ar Bordo šķidrumu vai Čempionu).