Foto: Dārzkopības institūts
Lai gan daudzviet ārpus Latvijas teritorijas plūmes vairāk tiek audzētas kā pārstrādes izejviela, mūsu valstī lielākā daļa no iegūtās produkcijas tiek patērēta svaigā veidā. Šķirņu izvēle ir ļoti plaša, un tas ļauj katram izvēlēties sev vēlamākās. Citam izvēli nosaka augļa krāsa, citam garša, bet reti kurš iedomājas par šķirnes augšanas jeb zarošanās raksturu, kā arī par to, cik vietas dārzā aizņems konkrētās šķirnes koks. Vēl jo vairāk liela nozīme ir plūmju ziedēšanas laikam un vai tai būs pareizā kaimiņiene, ar kuras putekšņiem apmainīties?

Lai būtu labāki panākumi plūmju audzēšanā, būtu jāņem vērā katrs no šiem uzskaitītajiem nosacījumiem. Izvēlēties šķirnes tikai pēc krāsas vai garšas ir neapdomīgi! Parasti to salīdzinu ar dzīves partnera izvēli – vai to varam izvēlēties tikai pēc acu krāsas vai matu garuma?

Vispirms dārzā ir jāsāk ar vietas izvērtēšanu:

  1. lai tā nav par zemu (lai neuzkrājas aukstās gaisa masas un pārmērīgs mitrums);
  2. lai ir aizsargāta no valdošiem vējiem (stipri vēji bojā zarojumu, traucē apputeksnēties un apaugļoties, izraisa augļu rūsinājumu, lauž ražas pilnos zarus);
  3. lai ir pietiekoši vieta vainagu veidošanai (nenoēno citus augus vai netiek paši stipri noēnoti).

Bieži vien šķirnes izvēli nosaka tās pašauglība, bet ir jāņem vērā, ka tām bagātīgas ražas gados būs obligāti nepieciešama augļaizmetņu retināšana! Žēlojot un nenoretinot pārmērīgi aizmetušos augļaizmetņus, iegūtā raža būs zemas kvalitātes sīki augļi, kas novārdzinās koku un samazinās koka ziemcietību. Izvēloties pašneauglīgas šķirnes vai daļēji pašauglīgas šķirnes, tās labi apputeksnē viena otru, ja zied vienlaicīgi.

Jāsaka gan, ka plūmes nav augs, kuru stāda "visam savam mūžam", jo produktīvākais koka vecums ir no 4. augšanas gada līdz 20., varbūt 25. gadam. To ļoti ietekmē vainagu veidošana un kopšana. Neveidoti, nekopti vainagi strauji noveco. Tiem ātri pazūd viengadīgie pieaugumi, kas nepieciešami labai koka funkcionēšanai, jo ir kā "stabilas asinsrites nodrošinātāji". Šķirnes koki, kas labi ražo, novecos ļoti ātri, jo tiem nepietiks spēka gan ražai, gan kokam. Mazražīgāku šķirņu koki, protams, dzīvos ilgāk, jo resursi tiek tērēti saudzīgāk.

Būtiska nozīme, lai raža ne tikai veidotos, bet arī tā spētu ienākties, ir augu aizsardzības pasākumi! Arī šeit būtiska nozīme ir nesabiezinātiem vainagiem un stādījumiem. Bojātie augļi ir jāsavāc dārzā, zari ar izteikti bojātiem augļiem ir jāizgriež. Vissarežģītāk ir ar kaitēkļiem, jo vienkāršu veidu, kā pasargāt savu ražu, nav! Var lietot gan feromonus, gan līmlapas, gan ķeramslazdus, bet diemžēl tas nevarēs garantēt tīru ražu. Dārzā lietot neatļautus līdzekļus kaitēkļu ierobežošanai ir noziegums gan pret sevi, gan savu ģimeni, gan dabu! Kaitēkļu izplatību ļoti lielā mērā ietekmē laika apstākļi gan ziemā, gan veģetācijas perioda laikā. Saudzīgas ziemas mums dārzos ļauj audzēt daudzus eksotiskus augus vai jau zināmu sugu elegantākas šķirnes, bet tās arī nodrošina kaitēkļiem izcilus ziemošanas apstākļus. Daudzi cilvēki izsakās, ka kādreiz tik daudz "mošķu" nebija... Bet kādreiz bija bargas ziemas un pamatīga šķirņu atlase – izdzīvoja tikai stiprākais. Tagad bargas ziemas ir tikai ik pa kādiem 7-10 gadiem. Mēs nevaram izmainīt laika ritējumu, bet mēs varam izdarīt savu izvēli!

Tikai kompleksi izvērtējot visus augšminētos faktorus, var plānot sava dārza papildinājumu.

Foto: Dārzkopības institūts
Plūme 'Viktorija'. Šķirnei 'Viktorija' ir augsta pašauglības pakāpe un bagātīga ražošana, bet, ja augļus neretinās, tiem būs ļoti zema kvalitāte.
Foto: Dārzkopības institūts
Šķirne 'Edinburgas Hercogs' bagātīgi ražo un blīvi saaugušie augļi spēcīgāk pūst.
Foto: Dārzkopības institūts

Šķirne 'Adelyn' , kas Latvijā vairāk zināma ar nosaukumu 'Adele', ražo bagātīgi, ja tiek izvēlēta pareiza dārza vieta un kopšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!