Ja dārzā augošās upenes un jāņogas ir veselīgas un garšo labi, droši no tām vari ieaudzēt jaunos stādiņus sev un citiem par prieku, turklāt - tas ir pavisam vienkārši, ja ievērosi dažus pamatprincipus.
Veiksmes meklētājs var sākt ar krūma apstaigāšanu - varbūt kāds zariņš jau būs nogūlis pie zemes un nejauši izlaidis saknītes bez "palīdzības no malas". Tādā gadījumā to var ar lāpstas cirtienu atdalīt no lielā krūma - lai cītīgāk veido saknītes pats - un rudenī iestādīt īstajā vietā, kur tas turpinās augt un kuplot nākamvasar.
Čaklāka dārzniece septembrī, kad dzinumi būs nobiedruši, varēs sagriezt spraudeņus. Spraudeņiem vislabāk izvēlēties spēcīgus, skaistus jaunos pieaugumus. Tos sagriež gabaliņos ar trim pumpuriem - viens gabaliņš būs viens spraudenis. Upenēm pašu galotnīti neizmanto.
Savukārt jāņogām, sevišķi vecākām šķirnēm, ņem tieši galotnes daļu, jo tai ir vislabākās apsakņošanās spējas. Modernajām, jaunajām šķirnēm apsakņojas arī pārējās dzinuma daļas. Augšējo galu mazu gabaliņu virs pumpura nogriež taisni, apakšējo - slīpi 45 grādu leņķī. Griezt var ar nazi vai dārznieka šķērēm.
Smilts augsnē spraudeņus dobītē, kur tie augs līdz nākamajam rudenim, var spraust rudenī. Ja augsne ir smagāka, tad spraudeņus sasien saišķīšos un pierok laukā grantī līdz pavasarim. Vēlams būtu izvēlēties vietu, kur nekrājas ūdens. Par uzglabāšanas vietu var izvēlēties arī pagrabu - līdzīgi kā dāliju gumiem - pieraktus smiltī, pieskatot, lai neiežūst un lai nav par siltu un nesāk ziemā plaukt.
Pavasarī, kad zeme ir atkususi un sagatavota stādīšanai, sprauž dobē slīpi - aptuveni 45 grādu leņķī. Virs zemes atstāj vienu pumpuru. Sausā laikā nedrīkst aizmirst par laistīšanu, audzē līdz nākamajam rudenim, tādējādi iegūstot pašu audzētus stādiņus.
