Foto: PantherMedia/Scanpix
Dārznieki augsnes kompostu izmanto zālāju un puķu dobju mēslošanai. Komposts uzlabo nabadzīgu un smagu augsni, palīdzot uzņemt gaisu un ūdeni, neizmantojot veikalā pirktos augsnes mēslošanas līdzekļus. Kvalitatīvu kompostu var veidot pašu spēkiem, izmantot dārza atkritumus, kā arī organiskos virtuves atkritumus. "DELFI Māja un dārzs" apkopoja ārvalstu plašsaziņas līdzekļu informāciju par to, kā pareizi veidot kvalitatīvu kompostu augsnei.

Eksperti komposta veidošanā iesaka izmantot:

- virtuves un sadzīves atkritumus - piemēram, kafijas biezumus, olu čaumalas, augļu un dārzeņu atgriezumus,

- dārza atkritumus - piemēram, novītušus ziedus, nopļautu zāli, lapas, sasmalcinātus koku un krūmu zarus, nokritušus augļus.

Praktiski padomi:

Piemērotākais laiks komposta veidošanai ir rudens, jo šajā laikā dārzā ir atrodami daudzi organiskie atkritumi. Paredzētajā komposta vietā nepieciešams nedaudz „pacelt" augsnes līmeni, piemēram, 1,5 m х 1,5 m lielam kompostam, uz augsnes jāuzber papildus 15 cm augsts zemes slānis.

Paredzētā komposta vieta jāsadala trīs daļās: izejmateriāliem, komposta maisījumam un gatavajai komposta masai.

Komposta kaudzi ieteicams veidot piramīdas formā, pamata malas nostiprinot ar dēļiem. Var arī izrakt bedri 30-40 cm dziļumā. Eksperti iesaka veidot komposta nodalījumu divās daļās - vienā glabāsies jau gatavais un satrūdējušais komposts, bet otrā - tikko izveidotais maisījums.

Pārtikas atkritumi kārtīgi jāsajauc ar dārza atkritumiem. Trūdēšanas process norīt ātrāk, ja pārtikas atkritumus rūpīgi sajauc ar dārza atkritumiem - sienu, zāli, sasmalcinātiem zariem. Trūdēšanas process nesāksies, ja kompostējamos atkritumus veidos tikai zāle vai siens. Kompostējamie atkritumi jākārto slāņos, veidojot piramīdu, kuras augstums nepārsniegtu 1,0 - 1,5 m augstumu. Tādējādi komposta kaudzei varēs vieglāk piekļūt gaiss. Kad piramīda izveidota, kompostu ieteicams pārklāt ar sienu, zāli vai koka lapām.

Ātrākam kompostēšanas procesam nepieciešams siltums, gaiss un mitrums. Ja kompostēšanas masa ir pārāk sausa, tā ir papildus jāmitrina ar ūdeni. Ja komposta masai nepiekļūst pietiekoši daudz gaisa, tā sāk pūt un spēcīgi smakot pēc amonjaka vai puvušām olām. Tas liecina par gaisa apmaiņas trūkumu vai pārāk viendabīgu komposta masu. Tad jāveic aerācijas darbi - periodiski ar dakšu jāapmaisa masa, pievienojot smalkus zariņus, koka mizu un zemi (ja ož pēc amonjaka) vai arī lapas un zāli (ja ož pēc puvušām olām).Kompostēšanas kaudzes piramīdā ik pēc 20-25 cm ieteicams ieklāt kūtsmēslus, kas ir bagāti ar slāpekli un oglekli.

Kad komposta piramīda ir izveidota, tai jāļauj "nogatavoties". Ik pēc 2-3 mēnešiem, komposta kaudzi ieteicams ar dakšu apgriezt un aplaistīt, ja tā ir sausa.

Gatavs komposts patīkami smaržo pēc zemes. To var izsijāt caur sietu. Komposta lielos gabalus ieteicams novietot otrreizējai kompostēšanai. Gatavo mēslojumu ieteicams izbērt dārzā ar grābekļa palīdzību.

Kompostēšanai var izmantot tikai zāli, ievietojot to mucā un pārlejot ar ūdeni. Trūdēšanas procesā no mucas izdalās spēcīga amonjaka smaka, taču rezultātā tiek iegūts labs mēslojumus, kuru ieteicams atšķaidīt proporcijā 1:10. Mucas dibenā atlikušo zāli var izmantot komposta kaudzē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!