Dzinumu iekalšanu varēja izraisīt gan nelabvēlīgi ziemošanas apstākļi, gan kaitēkļi, gan slimības - ir vienisprātis Pūres Dārzkopības pētījumu centra pētniece Valda Laugale un Latvijas Valsts Augļkopības institūta pētnieks Arturs Stalažs.
Iespējams, ogulājus stipri bojājušas laputis. Spriežot pēc jautātājas iesūtītā fotoattēla, visvairāk no tām cietušas ērkšķogas, redzamas beigtu laputu atliekas un saliektas lapas.
Decis ir pieskares iedarbības insekticīds, tātad noindē tikai tos kukaiņus, kam smidzinot trāpa virsū. Kaitēkļu bojātās augu daļas pēc apstrādes paliek tādas pašas, kādas tās bijušas insekticīda smidzināšanas brīdī, vai arī nokalst. Ja laputis masveidā savairojušās uz dzinumu galiem, bojātos zaru galus nogriež un iznīcina kopā ar visiem kukaiņiem (sadedzina vai samet kādā traukā un uzlej verdošu ūdeni).
Lielus postījumus ogu dārzā var nodarīt jāņogu stiklspārnis (Synanthedon tipuliformis). Ja ogulājiem ziedēšanas beigās vai ogu ienākšanās sākumā pēkšņi novīst jaunie dzinumi un ķekari, visticamāk, vainīgs ir tieši šis kaitēklis. Pārgriežot šādu zaru uz pusēm, serdes vietā var redzēt tumšu, ar ekskrementiem pildītu eju, tās galā atrodams 15 - 20 mm garš, gaišs stiklspārņa kāpurs. Tas izgrauž zara serdi, zars iekalst. Kāpuri ziemo dzinumu serdē. Pavasarī tie turpina baroties un izalot dzinumus. Tauriņi izlido jūnijā vai jūlijā, dēj olas pie pumpuriem un vecāko zaru plaisās. Viens tauriņš spēj izdēt apmēram 60 olu. Lai apkarotu šo kaitēkli, stādījumi regulāri jāpārbauda - tiklīdz redzami bojājumi, invadētos dzinumus izgriež līdz veseliem audiem. Ķīmiski stiklspārni apkarot nevar, jo apstrāde būtu jāveic kāpuru šķilšanās laikā, bet ražojošos stādījumos to darīt nedrīkst. Jaunus krūmogulājus stāda tālu no veciem pamestiem stādījumiem.
Tās varētu būt arī sala bojājumu sekas. Šogad ziemā stipri cietusi zaru miza - var redzēt tumšus iekrāsojumus uz zariem. Tā kā barības vielu un ūdens plūsma ir traucēta, zari pakāpeniski iekalst, to veicina arī karstums un sausums. Bojātie zari ir jāizgriež.
Konkrētajā gadījumā tā varētu būt arī kāda sakņu slimība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
