Labvēlīgos augšanas apstākļos arī Latvijā mazdārzā izdevies ievākt pat līdz astoņiem litriem ogu no kvadrātmetra! Tāds mazpurviņš var pilnībā nodrošināt ģimenes vajadzības pēc vitamīniem, jaunākajā numurā vēsta žurnāls "Praktiskais Latvietis".
Labākais laiks dzērveņu stādīšanai ir pavasarī un vasaras sākumā – līdz jūnija vidum. Audzējot dzērvenes vietās, kas tām nav dabiski piemērotas, nekāda vieglā augu kopšana nesanāk, tomēr galvenais – lai augsnei būtu skāba reakcija.
Pielāgojot audzēšanas vietu piemājas dārzā, dobes platumā izrok pusmetru dziļu tranšeju, no sāniem to der norobežot ar skaidu vai smilšu slāni, lai nepaaugstinātos pH līmenis. Dobju malas var izklāt arī ar blīvu plēvi, apakšu atstājot brīvu drenāžai. Tranšejā pilda sagatavotu augsni, tai jābūt vieglai, irdenai, no nezāļu sakneņiem attīrītai un trūdvielām bagātai. To var ielabot ar skujām, lapu kompostu (bet ne ar kūtsmēsliem, jo tie satur daudz mangāna, kas dzērvenēm nemaz nav vajadzīgs).
Uz sagatavotas augsnes uzber skābu (pH 2,8 – 4,9) pakaišu kūdru līdz 30 cm biezā slānī, to noblietē, labi samitrina, un dzērveņu stādīšanas vieta ir gatava. Šo darbu vislabāk veikt rudenī, lai kūdra pa ziemu kārtīgi nosēstos. Purviņš jāierīko vietā, kur ir pilns saules apgaismojums, kur stādījumu nenoēno koki un ēkas.
Uz dobes kvadrātmetru stāda 7 – 10 apsakņotus viengadīgus vai divgadīgus stādus, vai 5 – 6 trīsgadīgus ražojošus stādus. Kā stādāmo materiālu var izmantot arī 8 – 15 cm garas stīgas, bet stādot jāraugās, lai spraudeni kūdrā ievietotu pareizi – ar pumpuru uz augšu.
Vienā ligzdā stāda divus trīs spraudeņus, atstājot virs kūdras 2 – 3 cm garus galus. Jo biezāks stādījums, jo ātrāk dzinumi nosedz augsni, tajā ir mazāk nezāļu, turklāt augi sāk ātrāk ražot. Amerikas lielogu dzērveņu stādījumos, kas ierīkoti ar trīsgadīgiem stādiem, ogas var sākt lasīt jau stādīšanas gadā, turpmāk to ir daudz ik gadu.
Uzziņai:
Savvaļā pie mums sastopamas divas sugas: purva jeb lielā dzērvene (Oxycoccus palustris) un sīkā dzērvene (Oxycoccus microcarpus). Abām ogas aug uz ložņājošām stīgām, kas iespiežas sūnās. Nogatavojoties ogas kļūst mīkstākas un sulīgas, tās ir dažāda lieluma, var atrast arī lielogu formas.
Amerikas lielogu dzērvenei (Oxycoccus macrocarpus) ir spēcīgi, ložņājoši stumbri, uz kuriem veidojas stāvi augļzariņi, vienā vasarā tie izaug līdz 6 cm gari. Ogas ir daudz lielākas nekā mūsu savvaļas dzērvenēm, tās ir stingras, sausākas un miltainākas, bet labākas pārstrādei.
Ieteicamās šķirnes
Pašlaik Latvijā galvenokārt audzē ievestās lielogu dzērveņu šķirnes – "Early Black", "Ben Lear", "Stevens", "Franklin", "Bergman" un citas. Agrotehnika visām ir vienāda.
Žurnālā "Praktiskais Latvietis" šonedēļ uzzināsi arī par stādu audzēšanu kā ģimenes biznesu; jaunāko tehnisku mauriņu kopšanai; diļļu audzēšanu bez herbicīdiem un neparastiem gardumiem no rabarberiem.