Ķiploku audzētājiem šis bijis slikts gads
Foto: Publicitātes foto

Šogad nav bijusi tā labākā ziemas ķiploku audzēšanas sezona, jo ražu ietekmējuši vairāki faktori, portālu "Delfi" informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

"Ziemas ķiploku audzēšanā nozīmīga loma ir laba stādāmā materiāla iegādei. Diemžēl ir vairāki iemesli, kāpēc situācija nav pati labvēlīgākā. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē ražas līmeni, ir tas, ka ar katru gadu arvien vairāk tiek izplatīts inficēts stādāmais materiāls, jo trūkst atbilstošas kodnes," stāsta Narvils.

Vai var vērtēt 2019. gada sezonu kopumā kā ķiplokiem labvēlīgu? Uz šo jautājumu atbilde būs – visdrīzāk, ka nē. Pagājušajā gadā sausuma ietekme bija manāma vēl rudenī, tāpēc daudzviet mitrums nebija pietiekami optimāls, lai ķiploki pilnvērtīgi sagatavotos ziemošanas periodam. Šajā veģetācijas periodā ķiplokus ietekmēja sekojoši klimatiskie faktori – pavasaris bija pārāk sauss, īpaši kritisks bija maijs, kad ķiplokiem ir galvenais veģetatīvās augšanas posms un būtībā tiek ielikts pamats ražas potenciālam. Stādījumu lapotni bojāja arī krusa, un vēsais jūlijs radīja papildus riskus kā slimību attīstībai, tā ražas novākšanai.

Pirmais, kas noteica pamatu šī gada ķiploku ražai, bija tas, ka sausuma ietekmē bija ļoti grūti nodrošināt kvalitatīvu augsnes apstrādi. Pavasarī intensīvākais ķiploku augšanas posms sakrita ar izteiktu sausumu lielākajā Latvijas teritorijā. Ķiploki bez laistīšanas nespēja izveidot spēcīgu lapotni, kas liedza izveidot pietiekoši lielas ķiploku galviņas. Ieguvēji bija tie, kas savas ķiploku platības laistīja, un arī tie, kuriem bija pareiza augsnes izvēle – stādīja mitrumu saturošās un smagākās, bet iekoptās augsnēs, jo ķiploki necieš blīvas un gaisu necaurlaidīgas augsnes, turpina speciālists.

Diemžēl daudzas saimniecības, kas strādā integrēti, vēl pietiekamā līmenī un kā sistēmu nelieto fungicīdus pret slimībām, lai ķiploki ne tikai neslimotu veģetācijas periodā, bet arī labi glabātos.

Lietainais un ļoti vēsais jūlijs radīja nelabvēlīgus apstākļus turpmākajiem novākšanas darbiem. Pirmos ķiplokus nācās novākt nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos.

Žāvēšana ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai ķiplokus sekmīgi uzglabātu, it īpaši lieldaivu šķirnes, piemēram, 'Ļubaša'. Piemērotu glabātuvju trūkums arī ir viens no faktoriem, kas ietekmē un neļauj šogad strauji kāpināt vietējo ķiploku īpatsvaru Latvijas tirgū, rezumē Narvils.

Source

DELFI Bizness

Tags

Ķiploki Lauksaimniecība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form