Par ķirbja labajām īpašībām zināms daudz. Tas tiek uzskatīts par veselības avotu, attīra organismu un palīdz locītavu veselībai.
Ķirbi nav ieteicams cept vai vārīt, jo tad zūd tā veselīgās īpašības. Izrādās, ka arī konservēti ķirbji nekādu labumu veselībai nedod, tie ir tikai laba piedeva ēdienam. Saka, ka esot tādas šķirnes, kuras labi garšojot arī svaigas, piemēram, ar melones garšu. Lai nezaudētu ķirbja labās īpašības to labāk lietot ar medu.
Tā kā jaukais rudens brīnums satur C un B grupas vitamīnus un minerālvielas — aminoskābes, karotīnu, pektīnvielas, fosforu, silīciju, kobaltu, magniju, varu, tad mans ieteikums ir lietot to sekojoši. Ķirbja sula plus puse greipfrūta un viens apelsīns. Iznāk maigs vitamīnu kokteilis, kas veicina skrimšļu atjaunošanos. Ja nu tomēr esam tikuši pie kāda kaulu lūzuma, ķirbis būs īstais līdzeklis, ko izmantot ārstēšanā.
Izrādās, ka uzturā var lietot visas ķirbja sastāvdaļas, arī ziedus, ko izmanto salātos ar ogām vai augļiem.
Stīgas, kas ķirbim aug ap Jāņiem, palīdz sirds un nervu mazspējas gadījumā, tām ir arī urīndzenoša iedarbība.
Miza stiprina matus, nagus un zobus. Ja to samaļ, lieto tāpat kā mīkstumu.
Ķirbja viducis, kas līdzinās švammei, izmantojams mugurkaula un locītavu masāžām. No tā var gatavot losjonu, jo tas satur bioloģiski aktīvas vielas un ļoti tīru ūdeni. Ir ieteicams ādas izsitumu un ekzēmu ārstēšanai.
Esmu atklājusi ķirbi, ko sauc par kailsēkli. Tā sēklas ir bez baltās miziņas un ir uzreiz ēdamas. Ķirbja sēklas ir viena no vērtīgākajām tā sastāvdaļām, tāpēc tās ir ļoti ieteicamas uzturā. Eļļa, kuru satur sēklās, ieeļļo mūsu locītavas. Lietojot sēklas mitrā un aukstā laikā, rodas siltuma sajūta.
Tāpat lobītās ķirbju sēklas būs labs līdzeklis pret vēdera parazītiem, cērmēm, spalīšiem. Sēklas var ēst svaigas, var žāvētas (pareizi būtu 40ºC temperatūrā vai uz krāsns, caurvējā), arī apceptas uz pannas (tās savas labās īpašības nezaudēs).
Šo reportāžu ir iesūtījis reģistrēts 'DELFI Aculiecinieka' autors, kurš par katru publikāciju saņem noteiktu skaitu DELFI dālderus. Sūtiet foto, video reportāžas 'DELFI Aculieciniekam' - aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties, pelniet DELFI dālderus un tieciet pie vērtīgām balvām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
