Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi tomēr nav tā labākā izvēle ģimenes dārzos. Lai nekaitētu sev un dabai, ir vajadzīgas padziļinātas zināšanas, tādas var apgūt augļkopības kursos. Tomēr ir daži preparāti, kuri nav sevišķi toksiski un, tos izmantojot, gūtais labums dārzā ir lielāks nekā iespējamais kaitējums.
Katru gadu un arī katrā dārzā situācija ir atšķirīga, tādēļ nav iespējams dot kādu vienotu, visiem kopīgu miglošanas recepti.
Kā izlemt: miglot kokus vai nē? Galvenais princips, pēc kā vadīties, ir bojājumu novērtējums - ja draud aiziet bojā pats koks vai arī visa raža, protams, ir jāmiglo. Ja sāk parādīties tikai pa kādam bojājumam, vispirms var mēģināt tikt galā savādāk. Ja slimības novēršanai vai ierobežošanai iespējams izmantot kādus mehāniskus paņēmienus, ķimikālijas labāk nelietot.
Ābelēm un bumbierēm izplatītākās slimības ir kraupis un vēzis, biežāk sastopamie kaitēkļi - tinēji un tīklkodes, kuru kāpuri rada tā sauktos tārpainos augļus.
Arī plūmēm un ķiršiem ir gan plankumainas lapas, gan nokaltuši dzinumi, turklāt kauleņkoki cieš no sveķošanas. Pēdējos gados arī tiem ir arvien vairāk tārpainu augļu - vaininieki ir ķiršu mušas, plūmju tinēja un plūmju zāģlapsenes kāpuri. Reizēm savairojas laputis, pat tik daudz, ka jaunie dzinumi vairs neaug un lapas kļūst lipīgas. Vēl var būt mehāniski bojājumi - sala vai dzīvnieku grauzumu sekas.
Ko darīt?
1. Kamēr pumpuri vēl neplaukst, kokiem izgriež visus nokaltušos vai slimos zarus ar atlobījušos mizu, sakaltušām lapām. Lielākās brūces vēlams apsmērēt ar ziedi Lerāns, nogrieztos zarus labāk sadedzināt. Arī tad, ja kociņiem mizu apgrauzuši zaķi vai peles, bojātās vietas jāapsmērē ar Lerānu, kamēr tās vēl nav iekaltējusi saule. No dārza aizvāc visus zaros palikušos mumificētos augļu. Ja redzamas vēža brūces, tās ar nazi izskrāpē līdz veselai vietai un uzsmērē Lerānu.
2. Milzumdaudz kaitīgo kukaiņu un to kāpuru dārzā apēd putni. Pāris būrīšu izlikšana agri pavasarī dārzam nāk tikai par labu.
3. Līdz pumpuru plaukšanai (vislabāk tad, kad no tiem spraucas ārā zaļi galiņi), dārzu nomiglo ar kādu vara preparātu. Lietošanai ģimenes dārziņos visvieglāk nopirkt Bordo šķidrumu. Pavasarī to lieto 1% koncentrācijā (katram iepakojumam pievienota precīza šķīdināšanas instrukcija, to vajag ievērot!) Ar Bordo šķidrumu miglo bagātīgi tā, lai preparāts notek no zariem un tie iekrāsojas viegli zilgani. Tas nāks par labu arī ogulāju krūmiem. Ja zem kokiem ir pērnās lapas, nomiglo arī tās.
4. Sākoties ķiršu un plūmju ziedēšanai, zaros iekarina dažas pudeles ar rūgstošu sulu vai ievārījuma ūdeni. Šādas lamatas pievilinās un noslīcinās plūmju zāģlapsenes, arī pārziemojušās lapsenes. Iekarina zaros dzeltenos līmes vairogus (tādus var nopirkt dārzkopības preču veikalos) - pie tiem pielips ķiršu mušas, arī daļa no ābeļu un plūmju tinējiem. Diemžēl līmes lamatās ies bojā arī daļa derīgo kukaiņu - mārītes, zeltactiņas, zirnekļi, tomēr mazāk nekā tad, ja izmantotu insekticīdus. No tiem cieš arī bites un kamenes. Lamatas atstāj dārzā apmēram līdz jūnija beigām.
5. Vasarā rīkojas atbilstoši situācijai dārzā. Tiklīdz uz jaunajiem dzinumiem parādās laputis, to invadētos zaru galus nogriež un sadedzina ar visām laputīm, tāpat var samazināt miltrasas izplatību ērkšķogās un upenēs. Ķiršiem nogriež un sadedzina visus brūnēt sākušos zaru galus. Ja vasara nav lietaina, ābeles un bumbieres ģimenes dārzos nevajadzētu miglot arī pret kraupi. Labāk rudenī sagrābt un kompostēt nobirušās lapas, lai slimību ierosinātājiem nav, no kurienes izplatīties. Ja bumbierēm dažu lapu apakšpusē redzamas oranžas pangas (rūsas sēnes), lapas noplūc un sadedzina. Tiklīdz sāk birt kukaiņu bojātie augļi, tos labāk tūlīt savākt un iznīcināt, kamēr kāpuri vēl nav ielīduši augsnē.
6. Ja vasara ir lietaina un uz lapām, uz augļiem sāk parādīties daudz melnu kraupja punktiņu, rudens un ziemas šķirnes var nomiglot ar kādu fungicīdu, taču mazdārziņiem piemērotos sīkfasējumos maz kas nopērkams. Var izmantot preparātu Horuss (iepakojumam pievienota precīza lietošanas instrukcija katrai no augļaugu kultūrām). Vasaras šķirnēm kaut ko izmantot ir ļoti problemātiski, jo nav iespējams ievērot nogaidīšanas (karences) laiku.
7. Ja ķiršiem un plūmēm lapas kļuvušas stipri plankumainas un veidojas caurumiņi, pēc ražas novākšanas tās var nomiglot ar Topāzu. Savukārt, ja uz lapām ir daudz rūsas plankumu (plūmju lapas kļuvušas dzelteni brūnas, sīki punktotas, līdzīgas arī upenēm), iedarbīgāks būs preparāts Efektors. Ja lapas izskatās samērā zaļas un veselīgas, tās nav jāmiglo.
8. Apmēram jūlija beigās ap to koku stumbriem, kur bijuši lielākie kaitēkļu bojājumi, var aplikt ķeramjostas no gofrētā kartona loksnēm, ko apakšpusē piesien pie stumbra. Tur ziemošanai salīdīs visādi kukaiņi. Vēlu rudenī tās noņem, izlasa derīgos kukaiņus, bet pārējos sadedzina.
9. Rudenī neilgi pirms sala nobirušās lapas vai nu sagrābj vai kārtīgi samērcē ar karbamīda šķīdumu. Te var iztikt bez precīzas svēršanas un mērīšanas: vienkārši ieber kādu sauju lejkannā, izšķīdina un izlaista uz lapām. Tas līdzēs pret kraupi, ķiršu lapbiri un lapu rūsām. Ja Bordo šķidrumu nelieto pavasarī, to var darīt arī rudenī - 3 % koncentrācijā. Ja ir daudz tārpainu augļu, augsni zem kokiem rudenī var uzrakt un apvērst lāpstas dziļumā. Daudzas augsnē ziemojošās kaitēkļu kūniņas ziemā nosals. Koku zaros ziemojošās kūniņas atradīs un apēdīs putni.