Palodzes dārziņam var sēt salātus, piemēram, kressalātus. "Ļoti labus salātus var izaudzēt, nopērkot mazo salātu podiņu veikalā. Salātlapas nogriež, izņem saknes no podiņa un ievieto jaunā augsnē – no rozetītes sāks augt jauni salātiņi, daudz spēcīgāki nekā no sēklām audzētie," iesaka Dārzkopības institūta Dārza daļas vadītāja Baiba Skrebele.
Savukārt dārzniecības "Neslinko" saimniece Elga Bražūne ierasto sīksīpolu vietā iesaka izvēlēties lielos sīpolus, kurus var nopirkt pārtikas veikalu stendos. "No tiem ir ļoti labi loki – pat labāki nekā no sīksīpoliem. Sīksīpoli pie mums iestādīti nedēļu ātrāk, taču atpaliek," pieredzē dalās "Neslinko" saimniece.
Kā norādījusi "Zutiņu" stādaudzētavas saimniece Rūta Beirote, izveidot garšaugu dārziņu uz palodzes vienmēr ir neliels izaicinājums, jo tie nav istabas augi un vislabāk tiem patiks augt uz balkona vai terases, kurā nodrošināta gaisa plūsma un gaisa mitrums. Tomēr, ja vēlies mēģināt, tad garšaugu dārziņam izvēlies vissaulaināko palodzi visā mājoklī. Taču vispirms jāapbruņojas ar pacietību un jāņem vērā, ka eksperiments var arī neizdoties.
Sējot seleriju, timiānu, rukolu, pētersīļus, raudeni jeb oregano, lavandu, jāsaprot, ka to dīgšanas periods ir ļoti ilgs, turklāt jānodrošina konstanta temperatūra un mitrums. Tad labāk iegādāties jau gatavus stādus vai jaunstādus. Arī tējas augus izaudzēt no sēkliņām būs pagrūti, skaidro Bražūne. Piemēram, mētras, kas nu pieejamas vairākos aromātos, arī labāk iegādāties jau kā nobriedušu stādu, jaunstādu, var arī apsakņot stādu no kāda cera. Arī "Zutiņu" saimniece uzsver, ka, ja vēlies garantētu rezultātu, tad izvēlies jau gatavus stādus, īpaši tādiem augiem kā timiāns, rozmarīns, oregano, pupu mētra, sālszāle un citronzāle.
Garšaugiem nevajag ļaut izziedēt, uzsver "Zutiņu" saimniece. Tad augs visu enerģiju koncentrēs uz sēklu nogatavināšanu un izsēšanu, nevis kupla "krūma" veidošanu. Šajā brīdī pazudīs arī spēcīgā garšauga smarža un mainīsies garša, kas bieži vien paliks rūgtena. Tādēļ svarīgi laiku pa laikam nokniebt stāda galotni, kas veicinās auga kuplošanu un neļaus attīstīties ziediem.
Taču uz viscimperlīgākā garšauga statusu pavisam noteikti var pretendēt mūsu visu iemīļotās dilles, kuras uz palodzes izaudzēt ir īsta veiksmes spēle. "Dilles ir kā karalienes – izvēlīgas. Ne visos dārzos aug smukas un veselīgas dilles, un podiņā uz palodzes tās izaudzēt ir tiešām izaicinājums, kurš reti kuram izdodas. Dillei patīk pasmaga augsne – tur tā aug labāka un leknāka. Ja iestādīsim augsnē uz kūdras bāzes, kuru pērkam veikalos, tad visdrīzāk tur nekas prātīgs arī nesanāks," skaidro Bražūne, piebilstot, ka eksperimentējis ar diļļu audzēšanu uz palodzes ir viņas vīrs, kurš mēģinājis tās izaudzēt dažādos substrātos: vislabāk dilles podiņā augušas augsnē, kas paņemta no kurmju rakumiem vai vienkārši laukos izrakta.
Arī Skrebele teic, ka mēģinājusi dilles sēt un audzēt uz palodzes, bet nekas no eksperimenta nav iznācis. "Arī dārzā citreiz neizdodas. Esmu pamanījusi, ka vislabāk tās aug, kad pašas iepriekšējā gadā izbērušas sēklas un dīgst, kur nu ienāk prātā. Citreiz daru tā – ja ārā ieraugu čupiņu ar saaugušām dillēm, ar lāpstu to izroku un ienesu siltumnīcā – tad tās izaug ātrāk," padomos dalās dārza speciāliste.
Vai augus, kurus audzējam podiņos uz palodzes, arī nepieciešams piebarot? Bražūne skaidro, ka šiem augiem – salātiem, sīpollokiem – ir īss augšanas periods, tādēļ tiem pietiks ar barības vielām, kas pieejamas augsnē. Taču, ja kādu garšaugu podiņā audzē cauru vasaru, tad būtu vēlams to papildus palolot ar mēslojumu. Galvenais noteikums – izvēlēties dārzeņiem, nevis puķēm paredzēto mēslojumu, kuru pievienot ūdenim laistīšanas reizēs ne biežāk kā reizi nedēļā, turklāt noteikti mēslojumu nevajag pievienot vairāk, nekā norādīts. Tieši ar pārmēslošanu bieži grēkojam. Domājot, ka augam darīsim labāk, dodot vairāk barības vielu, varam negribot panākt, ka tiks nodedzinātas auga saknes.
Jāapzinās, ka arī garšaugi var būt kaitēkļu mērķis. Īpaši laputis. Šādās situācijās Beirote iesaka nomazgāt augu zem tekoša ūdens, apgriezt liekos dzinumus un apsmidzināt to ar cukurūdeni. Ja tas nepalīdz, izmanto veikalos nopērkamās zaļās ziepes vai citus specializētos līdzekļus. Dažkārt garšaugus apskādē arī miltrasa, visbiežāk tā mēdz piemeklēt lielo lapu augus, piemēram, salviju, salātlapu baziliku, īpaši, ja tie sastādīti vai saauguši pārāk biezi.
Par to, vai garšaugus uz palodzes iespējams audzēt arī gada drēgnajos mēnešos, kā arī par piemērotāko trauciņu izvēli uzzināsi šajā "Delfi" rakstā. Savukārt to, kādas kļūdas bieži pieļaujam, mēģinot izaudzēt dārzeņu un garšaugu stādus no sēkliņām, uzzināsi "Delfi" rakstā "Nepārmīlēt, bet neaizmirst: kā veiksmīgi realizēt projektu 'dārziņš uz palodzes'".
