Foto: DELFI
Pavasaris dārzā sākas ar sakopšanu. Un jākopj ir ne tikai teritorija, bet arī augļkoku vainagi. Kā "Delfi" raidījumā "Dārza raidījums" skaidro dārzniece un arboriste Ilze Andersone, parasti visvairāk nobīstamies no vecajiem kokiem, jo apmulsumā nesaprotam, kā pareizāk atjaunot to vainagus. Taču šis darbs nav tik grūts, kā sākotnēji šķiet – vispirms jāizprot vainaga atjaunošanas mērķis, bet pēc tam atliek tikai darboties.

Augļu kokus pavasarī var kopt, lai sasniegtu vairākus mērķus. Piemēram, lai atjaunotu tās vainagu un veicinātu ābeli ražot vairāk augļus. Tikpat labi to varam sakopt tikai, lai uzlabotu dārza ainavu.

Vainaga veidošana ziemas beigās/agri pavasarī veicina koka un intensīvu jauno dzinumu augšanu. Ja to nevēlas, koki jāveido vasarā – jo vēlāk to darīsim, jo mazāks būs dzinumu pieaugums. Veidot vainagu var arī ziedēšanas un lapu plaukšanas laikā. To var dēvēt arī par sanitāro apgriešanu, jo ne vienmēr bezlapu stāvoklī var redzēt slimos un sausos zarus.

Noskaties pirmo "Dārza jautājums" epizodi un dodies sava ābeļdārza sakopšanā!

No kā atjaunošanas laikā vēlams atvadīties? Andersone skaidro, ka tie ir sausie un slimie, piemēram, ar kraupi vai vēzi inficētie zari, kā arī zari, kas savstarpēji krustojas. Vietā, kur zars pret zaru beržas, koks tiek traumēts un laika gaitā brūču vietā var attīstīties slimības vai koks sāk trupēt. Vēlams izgriezt arī ūdenszarus, ja no tiem nevēlies iegūt jaunus augļu zarus. Kamēr tie ir pavisam jauni – tikai viengadīgi – vari zarus vienkārši izlauzt, bet, ja tie ir vecāki, talkā ņem dārza šķēres.

Atvadoties no šādiem zariem, varam samazināt slimību perēkļu veidošanos (slimos zarus noteikti vajag uzreiz sadedzināt ugunskurā, lai slimības neizplatās tālāk dārzā), vainags tiek sakopts, tādējādi veicinot ražas guvumu šajā sezonā. Ne mazāk svarīgi – sakopjot ābeļu vainagus, tajos ielaižam arī saulesgaismu. Savukārt veidojot jauno kociņu vainagus, mēs stiprinām koka sakņu sistēmu.

Ņem vērā, ka visus zarus nepieciešams nozāģēt līdz nākamajam skeletzaram, citādāk zarā var izveidoties trupe, kas laika gaitā tikai izplatīsies un bojās visu koku.

Atceries, ka vienā vainaga veidošanas reizē nevajag izgriezt vairāk par 30% lapu virsmas. Jo vairāk zarus izgriezīsim, jo lielāks stress būs kokam un vairāk jauno dzinumu tas dzīs vietā.

No 17. aprīļa 12 nedēļas ik pirmdienu pulksten 16 raidījumā “Dārza jautājums” kopā ar dārznieci un arboristi Ilzi Andersoni uz aktuālajiem dārza darbiem paskatīsimies ne vien no teorētiskās, bet arī praktiskās puses, bet katra raidījuma beigās atbildēsim uz skatītāju jautājumiem par jebkuru sasāpējušos dārza tēmu.

Tev ir jautājums par dārza darbiem? Raksti mums darzajautajums@delfi.lv! Mēs palīdzēsim atrast atbildi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!