Kā "Tavs Dārzs" atklāj Indra, šogad gurķus šādi audzē pirmoreiz, jo vienmēr viņa audzē tos tradicionāli, proti, ložņājošos pa zemi. "Kaitinoši, ka gurķi uzmācas blakus dobēm. Bet, pagājušajā vasarā, kad lasot gurķus, rokai pieskārās krupis, iztēlojos, ka zem gurķu lapām varētu būt arī zalktis," tā Indra. Viņa arī stāsta, ka tradicionālajā audzēšanā, proti, kad tiek stādīti zemē bez balstiem, veidojas lapu biezoknis, kurā ir grūti vākt gurķus, nesabradājot pašu augu. Savukārt šī metode, viņasprāt, ir ļoti ērta, jo gurķus ir viegli nolasīt, turklāt konstrukcijai var viegli staigāt cauri, nav jāpieliecas – pinums ir ap 1,80 metru augsts.
"Šogad gurķi aug divās vagās, ap 4 metru garumā. Katrā vagā viena rinda, stādi ap 40 centimetri viens no otra," par gurķu sienas konstrukciju stāsta dārzkope, kura šai sienā sastādījusi sešas dažādas gurķu šķirnes. Lekno stādu laistīšana notiek no ārējām malām.
Taujāta par to, ko nākamgad plāno uzlabot savā gurķu audzēšanas metodē, Indra saka, ka vēlētos glītāka dizaina gurķu sienas.
"Tā kā siltumnīcas gurķi joprojām ražo, atkal gurķu par daudz. Katru gadu apņemos sēt mazāk gurķus, atkal tomēr par daudz," neslēpj Indra. Vaicāta, ko gan iesāk ar lielo gurķu ražu, dārzkope stāsta, ka tos nedaudz iemarinē, sataisa Latgales salātos, kā arī pagatavo asorti ar ķirštomātiņiem. "Ģimenē neesam konservējumu cienītāji, viss garšo svaigs, tāpēc ēdam vairāk dārzeņus, ko var ziemai uzglabāt sasaldētus," tā Indra.