Foto: Shutterstock
Siltumnīcā augošie tomāti jau teju nogatavojušies un pavisam drīz būs baudāma pirmā sulīgā raža, taču līdz tam pienācīgi jāaprūpē stādi, lai augs neiznīktu, mēslošana neapdedzinātu lapas un temperatūru svārstības nelabvēlīgi neietekmētu auga veselības stāvokli. Padomus par tomātu aprūpēšanu pirms ražas laikā vaicājām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākajam dārzkopības speciālistam Mārim Narvilam.

Mēslošana

Bez papildu mēslojuma tomātiem būs visai grūti nogatavināties un diezin vai raža apmierinās, tāpēc šim posmam jāpievērš liela vērība, jo diemžēl ar substrātu un mitrumu augs neuzņem visu pietiekamās devās. Speciālists norāda, ka tomātu audzēšanai siltumnīcā nepieciešams kompleksais mēslojums, kura sastāvā pārsvarā ir kālijs, fosfors, kalcijs un citi mikroelementi. Tā kā tomāti ir jutīgi pret puvi, nepieciešams to regulāri lutināt ar kalcija devu.

Speciālists rekomendē izmantot divējādus mēslojumus un vienu reizi augu palutināt vairāk ar vienu barības vielu, nākamajā reizē ar citu. Vienveidība katrā ziņā nav vēlama. Tikpat svarīgi ievērot, lai mēslojums būtu šķīstošais, nevis laukam paredzētais. Pretējā gadījumā mēslojums lēni šķīdīs un tad nevienmērīgi pabaros augus. Kā stāsta Narvils, arī ūdens cietībai ir liela loma, un te nu bez priekšzināšanām aizrauties nevajadzētu. Ja ir zināms, kā pareizi paskābināt ūdeni, to var darīt, ja nē, labāk konsultēties ar speciālistu.

Mēslošanā strikti jāievēro norādītais koncentrācijas daudzums – kas par daudz, tas par skādi. Apmākušās dienas ir labākais laiks, kad nodoties stādu mēslošanai. Kas attiecas uz biežumu, nevajadzētu pārmēslot par daudz, tomēr reizi nedēļā būtu optimālākais ieteikums.

Laistīšana

Foto: Shutterstock

Varētu domāt, kādus gan padomus dot tomātu laistīšanā, tomēr viena nepareiza darbība, un raža nebūs tā labākā. Speciālists uzsver, ka tomātiem jālaista tikai sakņu zona, lapas noteikti nevajag rasināt un slapināt, tas tikai veicinās puvi. Laistīšanā šļūtenes klātesamība arī ir lieka, jo ar lielu spiedienu var nodarīt kaitējumu augam, turklāt ūdens patēriņš šādi laistot būs krietni lielāks. Tā vietā labāk izmantot veco, labo lejkannu vai arī šļūtenei izmantot sprauslu, ar ko regulē ūdens tecēšanu.

Labākais laiks, kad laistīt tomātus, ir dienas pirmā puse. Galvenais, lai līdz vakaram viss ir nožuvis. Tieši šis ir biežāk sastopamais cēlonis, kāpēc tomātiem parādās kādas slimības – lapas ilgstoši bijušas mitras.

Kas attiecas uz ūdens daudzumu, Narvils min, ka uz vienu kvadrātmetru vajadzētu 10 -12 litrus ūdens. Taču karstākās dienās, kad temperatūra dara savu un substrāts izžūst ātrāk, palielina nevis ūdens daudzumu, bet gan laista biežāk. Vislabāk pārbaudīt, kad nepieciešams laistīt, pataustot zemi. Ja zemes virskārta centimetra biezumā ir jau pažuvusi, laiks atkal laistīt.

Tomēr ar laistīšanu vien nebūs līdzēts. Katru reizi, kad ūdens jau sasūcies zemē, tā jāuzrušina un jāuzirdina, lai mitrums allaž vienmērīgi uzsūktos un neveidotos slimības.

Klimats siltumnīcā

Kā zināms, lielu lomu tomātu augšanā spēlē tas, kāda temperatūra ir siltumnīcā, vai tā ir vēdināta un cik labvēlīgos apstākļos stādi aug. Te nu speciālists uzslavē vēdināmās siltumnīcas ar speciālām lūkām, kuru atveres var regulēt. Lai saprastu, kad atstāt siltumnīcu vēdināmu un kad nē, jāvadās pēc temperatūras ārā. Svarīgi radīt arī siltumnīcas iekšpusē līdzvērtīgu temperatūru, kāda tā ir konkrētajā brīdī dabā. Kā temperatūras stabiņš pakāpies virs +20 grādu atzīmes, vēdināšanai jābūt obligātai. Naktīs, kad termometra stabiņš ir virs +15 grādu atzīmes, arī tad siltumnīcai jābūt vēdināšanas režīmā.

Speciālists skaidro, ka tomātiem labāk patiks, ja temperatūra nebūs tik augsta. Nevajadzētu pieļaut, ka uz siltumnīcas sienām veidojas kondensāts, kas nozīmē – kontrasti starp klimatu iekšpusē un ārpusē ir pārāk lieli.

Stādu kopšana un ražas novākšana

Foto: Shutterstock

Speciālists uzsver, ka katram tomātu ķekaram jābūt vismaz vienai veselai lapai. Kad ķekars atdevis visu ražu, lapu var nokniebt. Lielākam ķekaram jābūt vismaz divām lapām.

Bez vērības nevajadzētu atstāt arī stādu galotnes un arī šeit aizmetņi ir jāizkniebj – tiem vajadzētu būt 3-4. Ja tie būs par daudz, tiks kavēta augļu nogatavošanās. Speciālists norāda, ka ar stādu atlapošanu nevajadzētu pārlieku aizrauties, bet liekās lapas vislabāk izgriezt rīta pusē, lai dienas laikā apžūst radītā brūce. Arī pazares ir jāizmauc, lai galvenais dzinums varētu sparīgi augt. Pazarītes ir sāndzinumi, taču tos ieteicams izlauzt tad, ka tie ir 5-7 centimetru gari.

Speciālists norāda, ka uz stādu 6-8 ķekari ir pietiekami daudz. Ja to būs vairāk, raža nepaspēs nogatavoties un tā nebūs tik bagātīga, tāpēc labāk ļaut nobriest mazāk ķekariem.

Kas attiecas jau uz ražas novākšanu, speciālists rekomendē novākt tikai gatavu ražu un pārlieku agri nevajadzētu nolasīt vēl sārtos tomātus. Tas tomēr ietekmē to, kā augs audzēs turpmākos augļus. Vēl kas svarīgi, gatavos tomātus noņem ar zaļajām kauslapām, neatstājot tās pie dzinuma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!