Ne tikai plūdus skartajās pašvaldībās, bet arī daudzos citos reģionos augsnes mitrums ir jau pārmērīgs. Diemžēl augļu koks nav stādīts puķu podā, kur to varētu pārvietot uz kādu sausāku vietu. Kas notiek ar augiem šobrīd?
Augu virszemes daļām ir dziļais miega periods, kad tās nejūt temperatūras svārstības. Dažādām sugām, kā arī dažādām augu daļām, dziļā miera periods ir atšķirīga garuma. Sakņu sistēmai dziļā miera perioda nav – tām veģetācija notiek ļoti lēnām, tās elpo visu ziemas periodu. Īsākais dziļā miera periods ir stumbra lejas daļai, bet katrai augstākai auga daļai tas pagarinās. Līdz ar to jāsaprot, ka viengadīgajiem dzinumiem dziļā miera periods visgarākais.
Runājot par ziedpumpuriem, īsāks miera periods ir pušķzaros esošajiem, bet garāks atsevišķiem ziedpumpuriem, kas atrodas uz viengadīgajiem dzinumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka šobrīd augu saknes pārsvarā atrodas ūdenī… un elpo. Ūdenī – bezskābekļa vidē –, saknēm elpojot, kā blakusprodukts izdalās etilēns, kas lielākā koncentrācijā ir toksisks augiem. Ja tas notiek ilgstoši (diemžēl meteorologi neko labu un sausu nesola), iespējams, ka pavasari sagaidīsim ar būtiskiem bojājumiem.
Līdzās šai problēmai sarosīties var nevienādais mizgrauzis, kas ļoti ātri atrod augus, kam ir šī nelielā rūguma (spirta) smaka. Īpaši jāuzmana tie dārzi, kas atrodas krūmāju un mežu tuvumā. Bojātajiem kokiem, kur mizgrauzis graužas koksnē, lai dētu olas, ir mazi caurumiņi, bet pie kokiem redzamas skaidiņas. Ja dārza īpašnieks saprot, ka ir visi šie iepriekš minētie faktori, tad jau šobrīd dārza malā var izlikt ķeramrīkus mizgraužiem – sarkanas krāsas līmes plāksnes ar atšķaidītu spirta trauku tam apakšā (šķidrums ik pa laikam jāatjauno).
Liekā mitruma novadīšanai, ja vien iespējams, vajadzētu veidot ūdens noteces vietas.
Mēs diemžēl nevaram ietekmēt meteoroloģiskos apstākļus, bet, stādot jaunus augus, varam izvēlēties to augšanas vietas. Daudzgadīgiem augiem reljefs un tā zemākās vietas dažkārt var būt ļoti bīstamas!
Dārzos varam veidot paaugstinājumus, stādot kokus nevis izraktā bedrē, bet sagatavot stādījuma vietu, augsnes-komposta-substrāta maisījumu, izvietot sakņu sistēmu virs sagatavotās vietas un to apbērt ar sagatavoto maisījumu. Pēc stādīšanas sekojošajā gadā noteikti jāatceras par regulāru laistīšanu un to vēlams nomulčēt. Svarīgi rudenī mulčējumu atjaunot, jo sakņu sistēma pirmajos trijos augšanas gados ir jutīga.
Ja dārzā koki stāv slapjumā, pavasarī iesaku agri jau samazināt vainaga apjomu. Ja sakne būs cietusi, tad nelielāks vainags mazāk apdraudēs koka bojāeju (cerot, ka daļa saknes tomēr vēl ir dzīvas). Pavasarī šiem kokiem noteikti jāiedod komplekss mēslojums, lai tie spēj saņemties, bet jāuzmanās no pārmēslošanas!
