Vīģe pieder pie zīdkoku dzimtas fikusu ģints, tas ir mūžzaļš koks vai krūms, kas var sasniegt pat 12 metru augstumu un arī iespaidīgu stumbra apjomu – 70 un pat vairāk centimetru.
Vīģes koku burvība nevar palikt nepamanīta ar platajām lapām, kuplo zaru vainagu un violetajiem augļiem, kas pēc ražas novākšanas mūsu veikalu plauktos nonāk gan svaigā, gan žāvētā veidā.
Šim kokam, kurš lielākoties sastopams Tuvajos Austrumos, ir daudz specifisku īpašību, un viena no tām ir spēja augt dažādās augsnēs. Vīģei ir plaša sakņu sistēma, kas spēj pielāgoties un izturēt ilgstošus sausuma periodu. Vīģes augļu ražu dod divreiz gadā. Pirmo reizi agros augļus dod jūnijā, bet, sākot ar augustu, līdz pat agram rudenim iespējams iegūt vēlo ražu, kas lielākoties pēc tam tiek izmantota augļu žāvēšanai.
Negatavie augļi ir zaļi, bet tad, kad saules siltums saņemts pietiekami, raža nogatavojas un augļi kļūst violeti. Pārgriežot vīģi uz pusēm, augļa vidus būs pilns ar mazām sēkliņām. Atkarībā no augļu koka šķirnes, vīģes var būt tumšākas un gaišākas, to var novērot arī žāvētām vīģēm. Savukārt uz vīģu virsmas var būt cukura kristāliņi.
Bieži vien vīģes tiek stādītas, lai radītu aizsegu no tveicīgās vasaras saules. Vēl kāds interesants fakts par vīģēm – kad augļi nobrieduši, tie izdala vielas, ko necieš kukaiņi, tāpēc šo koku bieži stāda pie logiem, lai nevēlamie viesi neielidotu telpās.
Lai arī vīģes Latvijas dārzos nav plaši sastopamas, tepat Rīgā, Mangaļsalā, dzīvo kāds aizrautīgs un azartisks dārzkopis, kas savā piemājas teritorijā tos tomēr audzē. Par to, kā radās šī ideja un kā no idejas nonākt līdz īstenošanai, vari izlasīt šeit.
