Foto: Shutterstock
"Zirņi labi padodas, ja tos sēj simtā dienā pēc jauna gada" – vēsta latviešu tautas ticējums. Šogad tā iekrīt Otrajās Lieldienās. Vai tas nozīmē, ka svētki šogad jāaizvada vagās? Sava patiesība ticējumā nudien slēpjas, taču pētnieces uzsver, ka te noderēs veselīga kritika un galvenokārt jābalstās uz faktiem jeb laikapstākļiem un laika prognozēm tālākā perspektīvā.

Kas simtajā gada dienā tik īpašs?

Galvenais iemesls zirņu sēšanai simtajā gada dienā ir uzskats, ka tad tos mazāk bojās kaitēkļi. "Kaitēkļi sāk aktivizēties tikai siltā laikā, un agrās sējas zirņi tad jau būs izlīduši laukā no augsnes. Ja arī kukaiņi būs, tie, protams, zirņus bojās, bet ne tik lielā mērā – tie apēdīs zemākās lapiņas, bet nevarēs nograuzt zirni pavisam. Taču ir iespējams arī scenārijs, ka iestājas silts laiks un kukaiņi mostas līdz ar brīdi, kad zirņi lien ārā no zemes." Ticējums arīdzan vēsta, ka šajā dienā sētie zirņi būs mazāk tārpaini. Tas saistīts ar nedaudz vēlāku periodu, skaidro Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Aina Kokare. Galvenais zirņu kvalitātes bojātājs pākstī ir tumšais zirņu tinējs, kas izlido īsi pirms zirņu ziedēšanas un uz auga lapām izdēj olas. "Ja zirņu ziedēšanā laiks nav pārlieku karsts, tad tiešām var gadīties, ka tie bojājumi būs mazāki. Viss ir atkarīgs no laikapstākļiem, jo dažkārt ir gadījies, ka agrās šķirnes ir vairāk bojātas pākstīs nekā vēlās."

Zirņiem, tāpat kā pupām, sēklas ir daudz rupjākas nekā citiem dārzeņiem vai graudaugiem, tādēļ tiem nepieciešams vairāk mitruma dīgšanai. Šis ir otrs iemesls, kādēļ tos ierasti steidz sēt agrāk – lai tie sadīgtu, kamēr augsne dabiski ir mitra.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!