Ne viens vien apbrīno silto zemju priekšrocības, kur vīnogu laukos sulīgās ogas aug bez liekas piepūles, taču arī mūsu klimatiskajos apstākļos var izaudzēt ne mazāk gardas vīnogas, ir tikai jāzina piemērotākās šķirnes un atbilstoši audzēšanas apstākļi. Par to, kā šīs gardās ogas ķekaros izaudzēt pašu dārzā, portāls ''Tavs Dārzs'' konsultējās ar stādaudzētavas ''Liepas'' speciālisti Baibu Borherti-Smiļģi.

Maldīgs ir uzskats, ka pie mums augušās vīnogas nav baudāmas. Ja arī tā gadījies, tad nav paveicies ar piemērotāko šķirni, jo patiesībā mūsu platuma grādos vīnogas ir pat aromātiskākas un satur daudz vairāk vitamīnu un aminoskābju, nekā dienvidos audzētās. Latvijā audzētām vīnogām kvalitatīvas ražas iegūšanai pietiek ar pāris miglojumiem (pavasarī, kad vīnogas izplaukušas pret neīsto miltrasu, piemēram, ''Ridomil gold'' vai 1% bordo šķīdumu), turpretī dienvidu vīnogas, līdz nokļūst uz mūsu galda, ir miglotas no 12 līdz 14 reizēm, stāsta speciāliste. Tāpēc vien ir vērts apsvērt domu par vīnogu audzēšanu piemājas dārzā, lai sulīgās ogas ķekaros varētu baudīt uz nebēdu.

Kas jāzina par vīnogu stādīšanu?

Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem bagātīgas ražas iegūšanai, ir stādīšanas vietas izvēle. Jāievēro, lai vīnogas stādītu vietā, kas aizsargāta no valdošiem vējiem. Nav vēlams stādīt zemā vietā, kur pavasarī vīnogu plaukstošos pumpurus var bojāt salnas. Laba vieta vīnogām būs tā, kur pavasarī visātrāk nokūst sniegs. Vīnogas labi aug pie ēku dienvidu, dienvidaustrumu vai rietumu sienas. Turklāt svarīgi, lai gruntsūdens nebūtu augstāks par 1 -1,5 metriem.

Vīnogām labvēlīga augsne

Vīnogu audzēšanai piemērota būs auglīga un bagātīga augsne, ko var bagātināt ar organiskām vielām (satrūdējušiem kūtsmēsliem) un mikroelementiem. Gadījumā, ja ir pieejama vien smaga un mālaina vai smilts augsne, to var uzlabot ar kūdru.

Stādīšanas priekšnoteikumi

Kas attiecas uz stādīšanai piemērotāko laiku, Baiba iesaka tās ieviest pašu dārzos vai nu maija vidū vai septembrī un oktobrī. Lai pasaudzētu stādus no salnām, tos ieteicams piesegt ar agroplēvi. Protams, konteinerstādus var stādīt visu vasaru, tikai tādā gadījumā jāatceras uzturēt regulāru mitruma režīmu.

Stādot vīnogas, jāievēro, lai rindas tiktu veidotas dienvidu-ziemeļu virzienā, starp tām būtu 2,5 līdz 3 metru atstarpes, bet starp pašiem augiem 1,5 līdz 2 metri.

Ap vīnogulāju vēlams uzturēt no nezālēm tīru apdobi, kuru pavasaros viegli aprok, bet ziemā var mulčēt ar kūdru vai lapām. Ziemā jaunos stādus pirmos pāris gadus vēlams piesegt. Labs sedzējmateriāls šajā ziņā ir egļu zari, tos vēl var apmest ar sniegu, lai tie vējā netiktu aizpūsti.

Piemērotākās šķirnes

Mainīgajiem Baltijas klimatiskajiem apstākļiem, kuros ir samērā mitras vasaras un rudeņi, seko ziemas ar kailsaliem, kas mijas ar atkušņiem - dažas no populārākajām un piemērotākajām šķirnēm, kas izturējušas laika pārbaudi, ir ''Zilga'', ''Supaga'', ''Sukribe'', ''Guna'', ''Veldze'' un citas. Šīs šķirnes piemērotas arī lielākai daļai Latvijas augšņu - tām nepieciešama viegli skāba augsne. Turklāt šīm šķirnēm ir samērā laba izturība pret sēņu ierosinātām slimībām mitrajos laika apstākļos vasarā un rudenī, kas nav mazsvarīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!