Kā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā norāda vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils, sniegs, īpaši, ja snigšana ir intensīva, spēj radīt vairākas problēmas.
Kā skaidro Narvils, liels daudzums irdena sniega ir lielisks siltuma izolētājs. Tādēļ, ja šāda sniega sega sakrīt uz nesasalušas augsnes, var sākties augu izsušana – īpaši, ja augi ir maziņi un tie pilnībā tiek apsegti ar sniega kārtu. Kamēr sniegs ir irdens, to var nopūst nost no augiem ar sniega pūtēju, kas ar intensīvu gaisa plūsmu irdeno sniegu spēj pārvietot. No zemes nāk siltums, tādēļ tādu sniegu nopūst varēs ilgākais 24 stundu laikā. Vēlāk tas no zemes siltuma kļūst slapjš un nebūs vairs ar pūtēju pārvietojams. Atceries, ka nevajag nopūst augus kailus – virs tiem jāatstāj vismaz piecu līdz 10 centimetrus bieza sniega kārta. Tas atkarīgs no sala stipruma. Jo stiprāks sals, jo biezāka sniega kārta.
Savukārt ap kokiem un krūmiem sniegs noteikti ir jānomīda. Tas ir jādara divu iemeslu dēļ. Zem irdenā sniega patīk darboties grauzējiem, visbiežāk – lauku strupastēm. Tās var radīt ļoti nopietnus bojājumus augļu kokiem, īpaši – ābelēm. Tās parasti mizu apgrauž ābelei virs augsnes, visapkārt stumbram. Ja miza tiek nograuzta visapkārt kokam, tas neglābjami ies bojā. Ja kāda mizas strēmele tomēr būs palikusi, pastāv iespēja vēl koku glābt.
Otrs iemesls ir sakņu kakla izsušana. No zemes izplūstošais siltums atduras pret sniega kārtu, gaisa temperatūra pieaug, gaisa trūkst, un sākas izsušana, kas neko labu nesola – krūmi un augļu koki var aiziet bojā. Sniegs ap katru stumbru un krūmu sakņu kaklu ir jānomīda, tikai tā iespējams izvairīties no šo abu negatīvo faktoru ietekmes. Tas nozīmē, ka pēc katras snigšanas darbu nāksies atkārtot. Ja augļu dārzs ir liels, tam nāksies veltīt salīdzinoši lielu laiku.
Ja sniegs ir slapjš, un pēc tam piesalst, koku un krūmu zaros var uzkrāties liels sniega daudzums, kas var sasniegt kritiski lielu svaru. Ja krūmi un augļu koku vainagi sliktas kopšanas rezultātā ir sabiezināti, tas var beigties ar zaru lūzumiem. Tad vienīgais glābiņš ir, zarus regulāri nokratot, atbrīvot tos no lielās sniega nastas. Tāpat sniegs jāpurina nost arī no skujeņiem, jo sniega radītās slodzes dēļ skujeņi var izgāzt zarus un bez cilvēka palīdzības tie savu formu neatgūs. Vairāk par skujeņu pasargāšanu no sniega uzzināsi šajā rakstā.
Liels sniegs var būt pārbaudījums arī žogam. Visbiežāk nolūzt var stabi, kas jau kādu laiku ir kalpojuši. Tādēļ vispareizāk būtu žogu pārbaudīt pirms ziemas perioda, jo, kad sniegs un sals jau ir klāt, jebkuri remontdarbi nebūs patīkami un ātri.
Jāatceras arīdzan tas, ka sapūstais sniegs var būt gana labs tramplīns meža zvēriem, lai iekļūtu dārzā. Tādēļ sniega sanesumi jāpārvieto prom no žoga ārpuses. Šajā gadījumā atkal der sniega pūšanas paņēmiens, taču tik ilgi, kamēr sniegs ir irdens. Ja to nokavē, atliek vien izmantot veco labo tehniku ar sniega lāpstu.
Sniegam ir gana daudz labu īpašību un to kā palīgu var izmantot, piemēram, siltumnīcā. Ārpus siltumnīcas sniegs ir lielisks siltuma nodrošinājums augiem. Šo funkciju, sabērts līdz 20 cm, tas var pildīt arī siltumnīcā, kurā kaut kas jau iesēts, piemēram, zaļmēslojuma kultūras, rudenī sētas dilles, pētersīļi un citas dārzeņu zaļumu kultūras.
Otra iespēja, kā sniegu izmantot siltumnīcā – nodrošināt tajā mitrumu. Kā skaidro Narvils, lai desmit kvadrātmetru siltumnīcā augsni varētu samērcēt ar sniegu vien, tā vajadzēs daudz. Ja augsne jau ir pietiekami mitra, pietiks ar 15 centimetrus labi sablīvēta sniega. Savukārt irdens sniegs būs nepieciešams vismaz 30 centimetru biezumā. Ir skaidrs, ka zem jumta esošā augsne, ko no rudens vairs nelaista, nekad nebūs pietiekami mitra. Tas nozīmē, ka ar irdenu sniegu siltumnīcu var pilnīgi droši piemest pilnu līdz jumta daļai.
Sniegs itin derīgs ir ne tikai ārā, bet arī iekštelpās, lai nedaudz palutinātu telpaugus. Lūk, šajā rakstā Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu kopšanas speciāliste Ingūna Gudrupa dalījusies padomos, kuriem tīk sniegs un kā to pareizi izmantot.
